......kādam aizejot ........mans vienīgais izmisuma mierinājums ir bijusi atziņa,ja tas ir kas īsts un paties,tas tā pat vien nevar zust,arī aizejot........vienmēr vēl ir iespēja atgriezties..............

Ja cilvēks ļaujas "ceļojumam", tātad atrodas meklējumos. Ja meklē, tātad kaut kā trūkst.Nevienu un neko nevajag turēt ar varu. Varu vajag lietot tikai pār savām sāpēm.

JARUNA  IET PAR MILISTIBU JAĻAJU CILVEKAM IET NEVAJAGA NEKO  NOTURET . PROTAMS KA MUMS SAP ,BET JADZIVO TALAK.

Kaut kur izlasīju šo: "Reiz Tu man jautāsi, ko es vairāk mīlu, Tevi ,vai dzīvi? Es atbildēšu, ka dzīvi, un Tu aiziesi tā arī neuzzinot, ka tā dzīve esi Tu…" Nu tik trāpīgi teikts.. Tāpēc nav jau vērts paturēt to, kurš nemaz neapjēdz cik liela ir mūsu mīlestība pret viņu...
Paldies par pārdomām ;)

Pasarg dievs noturēt un turēt !!! Labāk baudīt nevis turēt!!! Viena škiršanās noved pie jaunas satikšanās!!

nu ne par velti ir teiciens - "gājējus un mirējus nevajag turēt"...
Mīlestība ir brīvas gribas akts, nav iespējams mīlēt to, kas šo mīlestību pieprasa...bet, ak,vai, cik daudzi(as) to nesaprot...

ienāca prātā kāda dziesmiņa : *lais lai iet, laid lai iet, neturi viņu ciet*..p ja jau gājējs, tad arī aizies..parasti tā ie sevis pašapliecināšana - ja nekur nederu, tad vismaz sievietes pamainīšu..p dažs labs 5 sievas nomaina, bet to *īsto mīlestību* tā arī neatrod..pat mācītājs pirms triju sauju uzkaisīšanas paziņo, ka tam cilvēkam *dzīvē salis*..p

Es domaaju, ja kkas zuud, to var meegginaat notureet, bet jato neveelas abas puses ,tad uzpsiest nav jeegas ,jo beigaas tikuntaaa viss pajuks un iespeejams buut pat veel trakaak nekaa buutu ja buutu palaists uzreizes..

Taviem peedeejiem 3 teikumiem, tiessaam piekriitu, esmu apti to izbaudiijusi, un domaaaju, ka notureet ar varu anv jeegas ,tas ir bezjeedziigi izskkiest laiks savaad ziive laizzot garaam iespeejams kko kas tevi atkal dariitu laimiigu!

Ja būs gājējs aizies neatkarīgi ne no kā,lai cik ļoti arī to nevēlamies.Tas nozīmē tikai to ka kopā būšanai atvēlētais laiks ir pagājis.

Nevajag, bet ļoti gribās... :)

mēģināt noturēt varam ar visām savām ego roķelēm,. kas zin, varbūt izdodas iežēlināt un piesiet otru savā cietumā. ne viens, ne otrs jau laimīgs īsti nebūs, bet neies jau to izrādīt. svarīgāk jau ir piesiet, ne mīlēt. bet var arī palaist. jo kam jaaiziet, tas aizies. ja būs lemts, tad kādā citā pavasarī vai pat ziemas dienā mīļotais atgriezīsies citiem spārniem, kas būs stiprāki izturēt ik dienas nesaskaņas un ķildas. tai prombūtnes laikā daudz var iemācīties. arī novērtēt otra sirdi, kas uzticīgi mīl. var arī neatgriezties un citu neatrast, ko mīlēt, bet paliks tās tīrās mīlestības atmiņas. katram sava izvēle, bet lielākoties nospēlē tas egoisms, jo to otro vajag tikai sociālā statusa noturēšanai, nevis mīlestībai. jo, ja m;il, tad tādus jautājumus pat neuzdod. mīlestība nešaubās. mīlestība mīl pat šķirta kilometriem, stundām un sekundēm, šķirta pasaulēm. tikai kas jau nu kuram ir mīlestība te. lielākoties, sociālais teātris.

Vienīgais, ko vīri grib no savām sievām, ir skaistums, mīlestība, uzticība, padevība, saimnieciskums, taupība un vienmēr smaidoša seja. /Pārkere/

Protams jālaiž vaļā...kam jāiet tas lai iet....

Mēģināt noturēt, t.i. pazemoties. Un kā gan pret tevi izturēties tas, kuru izmisīgi centīsies noturēt! Lai iet! Un savu izmisumu neizrādi- izturi!

Ja cilvēks grib aiziet,tad jāļauj to darīt.Tāda ir izvēle,un mainīt to nav vērts.Un ar varu nenoturēsi.

Kaut kur lasīju-ja kāds grib aiziet,laid.Ja aizies,nekad nav bijis tavs,ja atgriezīsies,tad paliks,vairs neaizies.Kaut kā tā.