dzīve kā grāmata???
14. nov 2009. 10:45
grāmatas izlasām..noliekam plauktos un paliek mūsu domās teksts..varoņi un viss atkarīgs cik spilgti viņi..tik proporccionāli viņi paliks mūsu atmiņās...ko mēs aiz sevis atstājam??vai cenšamies palikt un atstāt aiz sevis ko jauku..vai vnk izgaist.??!!ir tādi mirkļa pacēlumi un gūstam slavu..popularitāti un tad nāk nākošais un mēs tiekam aizmirsti...vai tas neliecina par to ka veikums bijis mazsvarīgs un īslaicīgs??..piedodiet pat tik šaušalīgi nopietnu ierakstu...tā ir ka aizstrādājas sestdienā :))..protams nav katram mums jākļūst kā Mātei Terēzei ar tik paliekošu ieguldījumu..bet tomēr kautko kas paliktu aiz mums..un ne negatīvā bet pozitīvā nozīmē ..mēs taču to gribam..un novēlu uz to arī iet :)..tiekties....
Atslegas vārdi: ieguldījums0
Komentāri (1)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Yogananda O. 14. nov 2009. 20:23Mēs lasām cilvēces grāmatu, kas ir arī tu un es, un visi pārējie cilvēki........Ja mēs iemācīsimies lasīt šo grāmatu, kas ir mēs paši, tad beigsies visi konflikti un viss mūsu smagais darbs. Tikai tas prāts, kas ir to apguvis, ir reliģiozs prāts – ne ticīgs prāts, tāds, kurš izpilda rituālus, bet gan brīvs prāts. Tikai tāds prāts, izlasījis šo grāmatu no sākuma līdz beigām, saņem patiesības svētību.....
Om shanti