Draudzība no bērnības,
2. dec 2009. 16:49
vai ir saglabājušās kaut kādas jūtas? Atceros vienu puišeli no bērnības, pirms skolas, mūsu rotaļas pagāja kopā, kad viņš sāka iet skolā, uzdāvināja man savas mašīnītes, vairāk viņu neatceros, jo gluži kaimiņos nebijām.
Atslegas vārdi: bērnība.0
Komentāri (4)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Frēzija v. 3. dec 2009. 00:20Lūkojoties foto, var izbrist visai dzīvei cauri, nez kāpec liekas, kas bija, tas bija visjaukākais it īpaši bērnība.
Dzēsts profils
2. dec 2009. 20:29Mana bērnības draudzene arī joprojām ir mana draudzene Laikam jau- uz mūžu.
Bet jau kādu laiku man neliek mieru kāds melnbalts bērnības fotouzņēmums- es- sabrukušām zeķbiksēm, sarafāniņā, atspiedusies pret Kūku stacijas ēkas balto ķieģeļu sienu kaut ko aizrautīgi stāstu puišelim, kuram galvā tāda amizanta puķaina cepurīte, bet virs zeķbiksēm uzvilkti šortiņi. Atceros vien viņa vārdu. Nez- kur viņš šobrīd baltajā pasaulē klīst, varbūt ne reizi vien dzīvē esam pagājuši savai bērnības draudzībai garām...
Ilze B. 2. dec 2009. 17:46Man ir draudzene no bērnības laikiem un arī tagad mēs draudzējamies,bet nu jau ar
ģimenēm.Tas ir jauki!
Ilona M. 2. dec 2009. 16:58Bērnība,gluži tāpat kā šodiena pagāja tālu no cilvēkiem,meža vidū.Tāpēc arī mans vienīgais draugs bija ģimenes draugu dēls.Un tad es kopā ar viņu strādāju nejuacības pret savu brāli.Abi kopā spēlējāmies un manu mazo brāli dzinām prom...