"Īstais ticīgais: Dievs Tēvs debesīs...
Dievs: Nu?
IT: Kas tur?
Dievs: Kā kas? Tas esmu es-Dievs.Ko vajag?
IT(pārkrustas): Ak Dievs!
Dievs: Fiksāk, ko tev vajag?
IT: Dievs, apņem mani ar savu Svēto dvesmu...
Dievs(pie sevis): Vai tiešām neviens no viņiem normāli runāt nemāk?
IT: Dievs, ļauj man Tavai slavai lūgšanu celt
Dievs(ieinteresēti): A ko skaitīsi?
IT: Mūsu Tēvs...
Dievs(vīlies):Atkal? Noriebies. Tūkstots gadus vienu penteri pļurkstat. Manā hitparādē tas pašā galā sēž.
IT: Ļauj tad, kā sirds teiks.
Dievs(žāvājas): Nu, sāc
IT: Lūdzu Tevi, Dievs savā vergā ieklausies, debesu mannu sūti, laivaru es slavināt Tavu vārdu un nest cilvēkiem labo vēsti, lai dzird...
Dievs: A īsāk?
IT: Dod naudu!
Dievs: A ar zibeni pakaļā?
IT: Viss, mājienu sapratu.
Dievs: A kam tev nauda?
IT: Svētnamus Tavai slavai celt, bāreņiem palīdzēt.Nu vispār labām lietām.
Dievs: Es kā nekā esmu augstāka būtne, Es domas lasu. Kāpēc tev visi bāreņi ar lieliem pupiem?
IT(krīt uz ceļiem): Nedusmojies Dievs! Tā mani nelabais kārdina.
Dievs(bļauj kaut kur uz sāniem): Lucifer, te viens uz tevi bumbas karina!
Lucifers: Aha, tā arī pierakstīsim: ‘’Apdirsa Tumsas valdnieku!’’
IT(drebot bailēs): Dievs, aizsargā no nešķīsteņa...
Dievs: Nu, ja darīsi man tīkmas liets, tad norakstīsim.Es taču, Slava man, neesmu kaut kāda maita.
IT(met krustus un sitās ar galvu pret zemi):Lai nāk Tava valstība, Lai notiek Tava griba.
Dievs(pie sevis): Nu gan debils...
IT: Tavā vārdā no žīdiem nekristīgajiem zemi atbrīvošu.
Dievs(atkal bļauj kaut kur sāņus): Eee, Moiše, dzirdēji ko gois teica?
Mozus: Veiz mir!Man viņš nav vajadzīgs.Ja es dabūtu šekeli par katru reizi kad šito dzirdu...(iegrimst aprēķinos)
Dievs(griežas pie IT): Vienā lūgšanā jau divreiz aplauzies. Kā sakās-kam smadzenes neiedevu...
IT(ar cerību): Nu re Dievs, savā gudrībā neiedevi man prātiņu. Neesmuvainīgs! Esmu lopiņš nesapratīgs, pēc Tava vaiga un līdzības.
Dievs: Pats saprati, ko pateici? TU...(nomurmina zem deguna kaut ko ko matj perematj opers)
IT: Uj!
Dievs(iekarstot): Par idiotu mani neviens vēl nav saucis (šķielē Lucifera virzienā).Nu ,gandrīz neviens.
IT: Dievs, esi žēlsirdīgs.Tu taču esi žēlsirdīgs?
Dievs: Es?
IT: Nu, svētajos rakstos rakstīts...
Dievs: maz kas...
IT: A kā tad baušļi?
Dievs: Man drīkst. Labi zūd miglā. Tjipa es tev piedevu.Bet mazlietiņ tomēr sodīšu.
IT(nobijies):Kādā veidā?
Dievs(ar izteiksmi): Un nedalīsi gultu ar sievieti vairs, bet vīrieti!
IT(šausmās un neizpratnē): Kas?
Dievs: Nu, vienvārdsakot - zilais būsi.
IT: Ak Dievs!
Dievs: Seanss beidzies. Mums ar Muhamedu kariņš Irākā jāspēlē... "
skaisti
xe xe baigi for6i
debeskigi
Labs!
Šis dialogs ir labs ar to, ka beigās pasaka, ka dzīve ir spēle...Patiesībā to, ka visa pasaule ir Dieva rotaļa, zināja jau senie, bet mēs esam aizmirsuši. Pārāk nopietni esam un tas mūs nogalina vai vēl sliktāk – padara par zilajiem.
...beediigaakais jau ir tas,ka cilveeki BAIDAAS no Dieva nezheelastiibas......kaut Taa buutiiba ir vinos pashos
Iemāci muļķi dievu lūgt,viņš pret grīdu pārsitīs galvu!