Ja zvaigznēs kā liktenī skaties
Un jautā par ko ir šis stāsts
Tad nezini dzīvē kas patiess
Ta ticība mīla un glāsts

Mums piedzimstot viss tas tiek dāvāts
Ka dzīvība zeme un gaiss
Bet noslīkst tas ikdienas rāvās
Un pazūd tad saule un smaids

Ja notiek tā nevajag noskumt
Un veltīgi asaras liet
Jo dzīve mums iedota īsa
Ne rāpot mums vajag bet iet

Un nemeklē atkal kurš vainīgs
Viss vienkārši notikt var tā  
Ja vēlies tad visu var mainīt
Bet savādāk domāt tad sāc

Tu domas tik labākās paņem
Un aizej kur sapņi mums mīt
Tad redzēsi dzīve cik skaista
Pat zvaigzes no debesim krīt

Jo domas ir dzīvas un liels ir tām spēks
Ja noticēt spēsi tiks piedots tavs grēks.