Senatnes gudrie, pirms sāka runāt, apdomāja, ko viņi teiks. Viņi izmazgāja muti ar tīru ūdeni, ieelpoja dao gaisu, tad vēl uz brīdi pakavējās apcerē. Viņiem vārdi bija svēti, piepūlē iegūti zināšanu nesēji. To vērtību nemazināja tenkošana un paviršība.
JA gribam būt tīri garā, mums jābūt tīriem savā runā. Ja mums radīsies paradums vienmēr domāt tieši to, ko sakām, tad mums pavērsies iespēja būt tīriem ne tikai runā, bet arī savā raksturā.
....................................................
Tāpat kā mums jābūt uzmanīgiem un atturīgiem savā runā, mums jābūt uzmanīgiem arī klausoties. Dzīve mums piedāvā klausīties ļoti plašu skaņu klāstu. Piemēram, mēs varam klausīties tenkās, rupjībās vai banalitātēs. Šie vārdi ir paredzēti, lai stimulētu zemas jūtas un instinktus. Tam pretstatā stāv gudri vārdi, bet tos bieži ignorē.
Lai klausītos, jābūt pacietīgam. Tev vajadzīga pacietība, lai sadzirdētu un lai vārdi varētu ienākt tavā sirdī. No tā vien, ka tu izdzirdēsi gudrības vārdus, tu nepārveidosies. Tādēļ tie, kas meklē dao, nepārtraukti meklē gudrības vārdus un ļauj tiem uzkrāties sevī. Tieši tāpēc senatnes gudrie teica, ka tikai tikumīgs cilvēks spēj sadzirdēt tikuma vārdus. Tikai stiprs cilvēks spēj saklausīt spēka vārdus. Tikai izglītots cilvēks spēj uztvert zinību vārdus.

fragmenti no Dena Mindao grāmatas "Ikdienas dao"