Skumji...
7. dec 2009. 15:25
Kad tu būsi visu izlasījis, mazliet padomā, kaut tāpat vien. Varbūt ka daudz tev draugu bijis? Man - tu zini biji tikai viens. Grūti man tev uzrakstīt tu dzirdi?Daudzreiz atliku - nu rīt - nu rīt... Nevar ilgāk apkrāpt savu sirdi, to ko vajag, jāvar pasacīt. Draugs, tad draugs! Tad jūti viņa plecu, blakus viņa solim - solis tavs. Draudzību sev nevar pakļaut vecums, ja tā ir, bet ja nu viņas nav? Zini ko, ja sanāk lielas raizes, drauga sirds ir tad gandrīz tas pats, kas ir izsalkušam gabals maizes, kas ir nogurušam uzmundrinošs skats .Nogurstu no dienas gaitas ašās - kāpēc iesit roka, kura glauž? Un man liekas, ka zem drauga maskas, tu slēp seju, kurai ļoti skauž. Redzot manu jautājošo seju, nekautrējies tu ar vārdiem sist, parādīji ceļu, kuru ejot, šodien, rīt man vajadzēja krist.
Atslegas vārdi: skumjas9
Komentāri (2)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Ilona M. 7. dec 2009. 18:34Riz kāds mans fraugs teica,ka draugi tieši tāpēc ir draugu,lai ne tikai glaudītu "pa spalvai",bet arī rādītu,kur kļūdāmies.Un tas reizēm mēdz būt pat ļoti sāpīgi.
Dace G. 7. dec 2009. 16:25Dienā, kad rūpesti māc,
Nedomā ilgi, bet nāc –
Bēda ja dalīta tiek, puse no tās vairs nepaliek
Tu taču esi mans draugs,
Uzticams vienmēr un jauks,
Nāc, tavas nedienas lai vieglākas tiek
Tīrākais strauts – mana sirds – nāc un spēku pasmelies,
Labākais vārds tevi steigs mierināt
Siltākais smaids – saules lēkts – sauks no jauna pacelties,
Tici man, draugs, un vienmēr paliks tā
Gadi kā gājputni ies,
Tajos vairs neatgriezties,
Skaistākie mirkļi no tiem atmiņā mums paliks arvien
Paldies, ka esi mans draugs,
Uzticams vienmēr un jauks –
Būsim mēs līdzās vienmēr, gadi lai skrien.
/Iveta Priede/