Tiem, kam galvenais ir – uz mani ne tā paskatījās, gan jau tālāk nebūs interesanti lasīt. Seksa problēmas jau arī nav viņu interesešu lokā, jo fizioloģiskās vajadzības viņi apmierina ar tiem, kas vispār uz viņiem neskatās, tad nav jāgaužas, ka ne tā paskatījās. Seksu jau var dabūt arī par naudu, bet gan jau tās viņiem šodien trūkst. Graudi arī jādabū vismaz par naudu. Atliek vien bauda. Bet līdz tai tie laikam nav tikuši.

Vai politika ir sekss? Varbūt sava veida ir tomēr. Piemēram. Normālā, parastā seksā piedalās divas personas. Dažkārt labi ir abām, dažkārt vienai, dažkārt – nevienam. Tad seko visdažādākie varianti – mānīšanās, melošana, otras personas vainošana, paša vainošana utt. Tiek aizmirsts viens – godīgums, atklātums. Tā nav arī mūsu valdības darbā. Dara vienu, to, ko nosaka pat kāds cits, bet – neiznāk nekas. Valsts tauta un valdība tak ir divi partneri. Partneri, kuriem jāsadarbojas, ne nemitīgi vienam otru jāvaino.

Mūsu valdību gan veido partijas, tātad to politika. Partiju politika, lai nonāktu līdz saeimai, lai tā ieceltu valdībā.

Partiju darbības vai bezdarbības augļus pašlaik ēd valsts tauta. Kaut vai – katrs tautas loceklis no savas kabatas apmaksā to, ko agrāk glāba no sabrukšanas, ko zaga, no kā audzēja taukus varenā slānī...

Pa diviem gadu desmitiem mēs esam nonākuši tur, kur esam. Skaistās, biesmīgās atmodas laikā tie, kas gatavojas nākamajām Saeimas vēlēšanām nenodarbojās ne ar kādu seksu – ne dzimumtieksmju apmierināšanai, ne politsko.

Runā, ka vēsture atkārtojas. Par daudzo partiju skaitu pirmās Latvijas brīvvalsts laikā mēs smejamies. Tikai, vai daudzās partijas nenoveda pie stingrās rokas nepieciešamības un atbalstīšanas? Kur tā noveda? Vai šodien kaut kur gaisā (politiķu sarunās) arī nevējo aicinājums par vadoni, tautas vēlētu prezidentu? Vai tik šodien jau kaut kur nav noslēgts tipa Molotova – Rībentropa pakts? To tauta nezin.

Ja seksā izdodas sastapties ar negodīgu, neatklātu partneri, tad no tā atbrīvojas, pat bez pārmetuma – ne tā skaties, labākajā gadījumā – vispār ar negodīgu partneri neveido nekādas attiecības. Ja valsts tautu gadu no gada negodīgi “ēd”, tad tai ( tautai, bet varbūt tomēr baram) jāsaka tikai – uz mani ne tā paskatījās?