Draugu īstās sarunas rodas no klusēšanas
18. dec 2009. 06:51
Ja kādu dienu Tev būs sajūta, ka gribi raudāt, piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt Tev smieties,
Bet es apsolu, ka raudāšu kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tev gribēsies aizbēgt no visa, nebaidies, bet piezvani man.
Es nesolu, ka lūgšu Tev apstaties, Bet es došos kopa ar Tevi.
Ja kādu dienu Tu negribēsi nevienu dzirdēt, Piezvani man.
Un es apsolu būt ļoti kluss.
Bet ja kāda brīdi Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs, Steidzies ātri pie manis, jo, iespējams, šajā brīdi Tu būsi vajadzīga man. Draugu īstās sarunas rodas no klusēšanas. Svarīgs ir nevis pateiktais, bet tas, ko nevajag izsacīt...
Atslegas vārdi: Draugu īstās sarunas rodas no kl0
Komentāri (7)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Anna N. 21. jan 2010. 18:57,,Patrīcijas dienasgrāmata''
Piedod, bet ir ļoti svarīgi pateikt no kurienes ir ņemts teksts.
Bet, teksts ir šausmīgi paties, un skaists. Milzīgs paldies grāmatas autorei- Annai Skaidrītei Gailītei!
Dzēsts profils
19. dec 2009. 08:10Ir reizes, kad vajag paklusēt, bet tikpat biežas ir reizes, kad klusumam ir postošs spēks. Un plaisa rodas tieši no klusēšanas...
olegs v. 18. dec 2009. 12:06Var jau būt ka tā arī ir.
Dzēsts profils
18. dec 2009. 10:51Draugu īstās sarunas rodas klusēšanas brīžos starp izteiktajiem vārdiem!
ARVĪDS S. 18. dec 2009. 10:01Uzskatu, ka tomēr ir svarīgāk pateikt un runāt nevis klusēt un domāt ka tāpat viss ir skaidrs bez vārdiem. Jā pēc tam var paklusēt pēc runāšanas. Tādējādi es nepiekrītu par klusēšanu.
Gunars s. 18. dec 2009. 08:32Kājās ir intelekts!
Ilze B. 18. dec 2009. 07:39Skaisti pateikts!Man ir tāds draugs...