Kāpēc jūs cilvēki baidāties viens no otra tik ļoti? Ikdienā satieku un redzu tik daudz baiļu cilvēku starpā, ka liekas, ka TV , avīzes, internets utt šiem cilvēkiem ir iedvesuši bailes pret citu cilvēku. Tiešām draudzīgu un momentāli atsaucīgu cilvēku nenākās ikdienā satikt, bet kad satiec tādus, tad redzi, ka viņš arī ir sapratis, ka tu esi paties, un ka tev ir savas domas ar ko viņš varētu sevi ieinteresēt. Cilvēki bieži vien nesaprot, ka viņi reāli nedomā savas domas, viņi domā un uzvedas tā, kā ir rakstīts, rādīts, stāstīts. Tā ir sabiedrības psihozes kontrole, kas ir sistēmas pamatā. Koorporācijas , monetārā sistēma, oligarhi, jūs esat viņu vergi, arī es. Kā gudrs vīrs teica, "Vislabākie vergi ir tie, kas domā, ka viņi ir brīvi". Esiet impulsīvi, bet apdomīgi, to es visiem varētu teikt. Centieties iet pret noteikumiem, bet kārtējo reizi apdomīgi. Neļaujiet sevi kotrolēt. Nospļaujieties uz nosaukumu randiņš, tā ir divu cilvēku satikšanās, domu apmaiņa, jauna krāsa. Stereotipi par to, kas kurā satikšanās reizē jāsaka, kad jāskūpstās, kā kājas jātur, kādai stājai jābūt, kā piedienas! Un priekškam? Ja tur pretī ir vēl viens tāds pats, kas arī visu dara pēc noteikumiem, tad kā dzīvi jūs galu galā dzīvojat? Sistēmas pavergu dzīvi.
PERIOD
Visa mana robotizētā ikdiena, un šis vakars ir novedusi mani līdz šādai dzīves uztverei. Ir pasākums, bet nav cilvēku ar ko uz turieni aiziet, jo visi kam varētu paprasīt, uzreiz padomātu, ka kkāds jefi*š grib salaist, šitādus ir jāatšuj, vai ko līdzīgu. Nav šitas, tas , tas , tas , ir tak no sākuma jāiepazīstās, tā ir rakstīts. Tad man viņam jāatbild šitas, tas , tas , tas un tad jāgaida ko viņš atbildēs, tad atbilde jāparāda draudzenēm, un jāparasa ko darīt, jo pašai galviņas nav. Kā dzīvi jūs dzīvojat?
Still:
Ja ir kāda nebailīga, parasta cilvēka dvēsele, kas klausās minimal house mūziku, un kam nav ko darīt šodien Rīgā. Droši rakstiet! Nesen nopirku spoguļkameru, tā kā varēs arī sabildēt visu vakaru. Esmu par 99,3% pārliecināts, ka viss būs tieši tā kā es to iedomājos, un jūs pierādīsiet manis rakstīto. Katrā ziņā aptvert to visu visstulbāk ir dzīves beigās, jo tad jau ir par vēlu.