Mīlas skepse....
23. dec 2009. 09:37
Un tad pazūd laiks, sapņaini esam darbā, ejot pa ielu mums uzsmaida rensteles kaķis to garo ņau, mjauu!!! Draugi viegli smaida un sapņaini novelk: "Iemīlējies..."
Tā aizslīd pusgads, gads, pusotrs UN KAS NOTIEK TAD? Attiecības lēnām izdziest kā ugunskurs, ja tām nepiemet ik dienas pa pagalei, kas mūs maigi silda un brīžiem iekvēlina kaisli, vai pat aizdedzina neprātu. Kas ir tas, ko mēs vēlamies dzirdēt, redzēt, saost, just, izgaršot no sava mīļotā cilvēka? Ko vēlas dzirdēt meitenes, sievietes, mātes vai vecmāmiņas no sava mīļotā? Ko vēlas dzirdēt puikas, jaunekļi, vīrieši vai opapi no mīļotās? Vai tiešām vārdi "Es Tevi Mīlu" ir vārdi, kas sakāmi tikai pirmajos iepazīšanās mēnešos? Imants Ziedonis reiz teica: "Tādas lielas laimes nemaz nav, ir tikai mazās maziņās". Kas ir šis mazās, maziņās laimītes, ko mēs vēlamies saņemt un ko mēs dodam apliecinot, ka MĪLAM?
Atslegas vārdi: milestiba draugi0
Komentāri (2)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Gunars s. 24. dec 2009. 11:42Var jau teikt visām pēc kārtas - mīļumiņ,zaķīt,u.tml.nekad nekļūdīsies. Un tomērt sievietes labāk ieiet šai tēlā!
Inga S. 23. dec 2009. 10:01Nedomāju, ka ar Es Tevi mīlu vien pietiks. Tie ir tikai vārdi un tos nemaznav tik grūti pateikt. Vairāk par šiem vārdiem vajadzīgs, lai cilvēks tevi saprot un sajūt. Lai saskan domas un darbi. Lai ir līdzās, kad tas visvairāk vajadzīgs. Lai saprot, kad stāsti par sev svarīgām lietām. Protams, tam jābūt abpusēji.