Biezhi vien dziivee gadaas,aatri ieskienoties,palaist garaam tik svariigas lietas,pat pazaudeet iespeeju.....var pat nobraukt no cela aizaa...
Gadu no gada mees kustamies pa savu dziives celu - kaads aatraak,kaads leenaak...aatrums nav svariigs,bet gan tas KO un KAA mees paspeejam izdariit prieksh citiem un arii sevis pilnveidoshanai....
Interesantaakais ir tas,ka nezinam KAS muus sagaida aiz naakoshaa pazrieziena...
Ja gadiijumaa esat 'nobraukushi' no sava cela-paspiidiniet ar likturiiti un censhaties atgriezties atpakal uz jau iesaaktaa cela...
AATRU GAITU UN SAMEERIIGUMU DZIIVES PAGRIEZIENOS JUMS JAUNAJAA GADAA!!!
Paldies.
Mēs redzam ceļam tikai dažus metrus, bet tas mērķis, kura veidolu mēs glabājam savā galvā, ir galvenais spēks, kas mūs virza pa šo ceļu.
nu tas parada tavu situacija tava dzive ,jo visa dzive ir ka likloci no augsa un leja vai pa kreisi un palabi
Rosinošas bildes.
Bet par tekstu: nevajag braukt ar personīgo cietumu - mašīnu, bet iet ar kājām. Mazāk palaidīsi garām. Tas gan alegoriskā, gan tiešā nozīmē.
Wish I could understand this. :) have a great new year.
aizmirsies ir sakaamvaards,leenaak brauksi taalaak tiksi:)
2. bildite forsa :)
Lai vai kā esmu štūrējusi pa dzīves ceļu,bet gan uz vecā ceļa es negribētu vairs atgriezties -vienkārši lukturīts tā sabojājies,ka nespēju to vairs salabot.Stūrēšu vien uz priekšu,lai cik gūti nebūtu.Kādu ceļu taču atradīšu?Ja ne šodien tad vismaz rīt!
Bet, kā tad, lai paspīdina? :D
nedomāju, ka tas viss ir reāli :D
piekrītu, ka dzīvē ir līkloči, daudzi negaidīti pavērsieni utt. bet iespējams, tie vismaz nepadara mūsu dzīvi tik vienmuļu, bet tas par lukturīti, neiederas, jo, ja notiek, kas slikts, Tu nevari to pagriezt tā it kā tas nebūtu noticis, oky vari iedomāties, censties aizmirst, bet vienmēr zināsi kā ir patiesībā :)
Mani gan aatrums aizrauj!!!