Gads sācies. Līdz vēlēšanām vēl daudz laika. Taču domāt vajadzētu sākt jau tagad. Nepieciešams gudrs vēlētājs. Kur tie negudrie visu valsti noveduši, labi redzams visiem.
Ir tādi laiki, kad mūsu valstī ir daudzas partijas. Izskatās, ka cilvēki vēl paaudzēm nevarēs aizmirst tos laikus, kad bija tikai viena partija. Taču arī tās “noteikumus, varēja apiet ar līkumu”. Ir dzirdēts mīts, ka toreiz vadošajos redakcijas amatos nemaz nevarēja būt žurnālists, kurš nesastāvēja komunistiskajā partijā. Redakcijas atbildīgais sekretārs gan toreiz, gan tagad ir vadošs amats. Šo rindu rakstītāja bija atbildīgā sekretāre redakcijā, nebūdama komunistiskajā partijā. Tātad – “apgāja ar līkumu”.
Šodien, laiku pirms vēlēšanām, visiem ir laiks apdomāt, vai labāk žurnālistam ir būt “tuvāk pie katla” un no turienes stāstīt kaut kādu patiesību vai uz visu raudzīties vienkārši no malas un būt godīgam gan pret citiem, gan pašam pret sevi. Prasīt godīgumu.
Godīgums jau neattiecas tikai uz tām 100 gudrajām galvām, bet uz visiem. Kaut kā dīvaini - neatkarīgai valstij tāda ieilgusi "pubertāte", bet tās gudrās galvas pārsvarā tik veci perdeļi, kuri nu jau arī daļēji solās iztikt tikai ar atmiņu rakstīšanu. Kur gan ir tie jaunie gudrie, inteliģentie? Nav izaudzināti? vai vēl nav izauguši?