Pagaidām par pozitivu virzību šajā lietā saņemtas vien netiešas norādes. Līdz vasariņai, kad dubļu mīcīšana dažādos plačos zem atvērtas debesis risināsies ar jaunu sparu, vēl laiciņš jāpadzīvo. Būs jau būs! Bet šajā reizē - pārdomas, ko mēs varam paši saorganizet trakmetāla frontē jau atnākušajā 2010. gadā?

Kaut kas aizķēra no Jana ("Randoms" veikala vadošais menedžeris) teiktā. Ka nu reiz "mēs esam tika maziņi vai tik lieli, cik vien paši vēlamies". Bļin, Latvija ir Latvija. Pirmajā skatā - neliela teritorija, kas "pazīd", kad mēs uz Zemeslodi skatāmies no liela attāluma (no Kosmosa, teiksim).

Pazūd ... pazūd tad, ja ļaujamies tai pazust. Ko mēs no šādiem zārkveidīgiem vārdiem varam secināt? Ka mums ir divas izvēles: 1) vai nu pievienoties kolektīvajama vaimanātāju korim, kaisīt pelnus uz galvas, finālā pašiem izrakt kapu 6 pēdas zem zemes, nolikt līdzās kārtīgi sakārtotas velēnu kaudzes un iegulties mālainajā bedrē. Bērni un mazbērni kārtīgi saliktās velēnu kaudzes uzmetīs uz mūsu atdzisušajiem ķermeņiem (kas jau būs kļuvuši par barības galdu mūsu planētas vismazākajiem iemītniekiem) un pieminēs ar dažādām atmiņām.

Bet ir arī 2) izvēle: paņemt to līdz šīm mazmazītiņo Latviju un darīt, lai "tā" piebriestu un lai "visos rudens vējos varētu palaist kā piepūstu buru kuģi" (neliels pārfrāzējums no pazīstamās Ulda Stabulnieka estrādes dziesmas). Katrs mēs savu roku te varam pielikt. Visās jomās un visās profesijās. Padarīt to pavisam "lielu". Pieliekot arī savu pirkstiņu katrs savā ģēlā.

Jans, pieminētais, sacīja tepatās kādā komentā - Igaunijā ir savs "metal award", tobiš ... katru gadu tiek noorganizēts ziemeļu kaimiņu valsts smagās mūzikas apkopojums atsevišķa vakara veidā, kur arī attiecīgās balvas tiek pasniegtas. Pirms gadiem nu jau vairāk kā desmit Tija Auziņa (vienmēr "Bilžu" festivālu krustmāte) jau bija pusceļā uz šādu lietu arī pie mums. Bija "Raimonda Balva" kādas divas gadskārtas pēc kārtas 90'to vidū. Vairāk spēka nebija šiem organizatoriem. Tika nosauktie labākie rokmūziķi dažādās instrumentu kategorijās, pasacīta "gada grupa" un pat labākais žurnālists (Māris Krūmiņš jeb "Marčello" - tagad strādā "NRA" rindās - savu reizi tika pie atzinības, otrā gada piegājienā dziļdomīgi tika pasacīts "žurnālisti par mūziku neraksta", un šī prīze izpalika...kas gan to atceras šodien?).

Nu tad - mūsu "Latvian Metal Award"? Zila fantāzija pašlaik zaļā ziemas gaisā. Ir jau dzirdēti oponenti brēcam: mums "te atkal viss ir mazs, trīs diski iznāk pa gadu piecās rindās, un pašmāju blices uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, kad divi pirksti ir jau amputēti..." utt., utjp. Un atkal jau pašiem vispirms spainis pelnu uz galvas jāuzber, pašiem jāizrok kaps un velēnas smuki jāsaliek blakus, lai atkal mūsu bērni un mazbērni pēc mums varētu bez problēmām kapu bedri aizbērt... Vai varbūt: ceļamies un darām? Lielais Zvans jau noskanējis.

www.karametals.lv