Ceļu lietas man pašai sāpīgas, ar gadiem tā sāpe nekļūst mazāka. bet mūsu negodīgo darboņu dēļ kļūst vēl sāpīgāka, nu jau jāpārdzīvo par jaunajiem, kas ceļu uz Rīgu mēro ar auto.Ir taču kārtējā stihiskā nelaime - ziema, kad, gribi, negribi, ir nauda vai nav, ceļi jātīra.
    Jā, braukšanas tiesības nolikt bija grūti, bet pierast izmantot sabiedrisko transportu ir ilgstoši grūti.
Vai tik tā plašsaziņas līdzekļu lieta arī nekļūst pa stihisku nelaimi? Tie gan, naudu taupot, jau attīrīti. Varbūt par daudz "tīri" kļuvuši.. Par plašsaziņas līdzekļiem  šodien gudri runā visi, kam nav slinkums.Ir pat tādi, kas saka - raksta to, kā nav. Ha. Bet vai tad plašsaziņas līdzekļi neatspoguļo notiekošo? Ne jau to, kas nav. Tikai to, kas ir. kas notiek. varbūt nepietiekami plaši atspoguļo notiekošo, lai visi saprastu, ka mēs atrodamies slimā sabiedrībā, muļķu sabiedrībā, kurā katrs vaino tikai otru, bet pats izliekas balts un tīrs. Diezin vai vella kalpi par to cīnījās. Un kurš tad ir velns? varbūt visiem īdētājiem un citu vainotājiem jāapvienojas un jākļūst par velna kalpiem?