asins sniegā baltā
19. jan 2010. 09:25
Sārto asinspiles sniegā baltā....
Tā kā magoņlauks kalna
lejā saltā
Spēks ir zudis, tukšums katrā
elpas malkā.
Sārto asinspiles sniegā baltā....
Dzīvība pār kupenām aizgājusi
solī staltā,
Nekustīgs guļ augums ietīts
audeklā smalkā.
Sārto asinspiles sniegā baltā...
Nedzirdēs vairs tavas čalas
balsī spalgā,
Tu atstāj mūs un aizej mūžibas
miegā saldā.
Sārto asinspiles sniegā baltā...
nedaudz vairāk kā pirms gada , ceļs paņema sev vēl vienu jaunu dzīvību.... šīs rindas ir neliels atgādinājums par ceļa bīstamību un nežēlību
Atslegas vārdi: ilgas1
Komentāri (1)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
30. jan 2010. 02:01Ļoti episka, dzeja ar saltām rindiņām, kā; sniegs un, audeklā smalkā, līdzās sārtas asinspiles. Groteski, pat izcili! Tā būtu skaista aina glezniekam. Es te protams klusēju...