Iesaku aktīvi izmantot šito smuko un jauko laiku,pricāties par to kas ir un visas depresijas pazudīs!

man tada sajuta  sakas jau otra diena pec sniega iskrišanas

Tā dzīvē iekārtots. Visam jābūt līdzsvarā!  Bet ja kas ir par daudz, tad jāsāk domāt kā sakārtot sevi. Mēģini domāt par to , kas Tevi iepriecina un tad tas "melnais" liksies "pelēkāks"   Ja pati ar to netiec galā meklē palīdzību pie tiem , kas sakārto domas!

Tas jaukums ir biku ievilcies !

Pubertāte laikam, ne pēc gadalaika

...Es aizveru acis un redzu - sniegs lēnām krīt un apsnieg visi koki, ēkas un Vecrīgas ielas. Un mazas pārslas skaras man pie plakstiņiem. Es aizveru acis un ieelpoju ziemas taureņa spārnu vēzienus, tik ļoti gribas sajust karsvīna smaržu nelielās ieliņās, piparkūku garžu uz mēles...atvērt acis un noticēt - ārā ir sniegs un apkārt ir balta, balta pasaule, kas visas skumjas aizdzen...
Un tici, ka pēc ziemas vienmēr seko pavasaris!!!!!!!!!!1

Ziema ir jauka, tachu man vienmeer ir bijusi veeleeshanaas dziivot kaut kur siltaa, karstaa vietaa!!
Bet pasaule piedaavaa tik lielu dazhaadiibu un sniegs, ziema ir skaisti....

Vienkārši tas viss ir nedaudz par daudz. Tā jau ziemai navnekādas vainas ,bet piekurināt .....oooooh.
Estētisks baudījums ir un ziemas prieki arī.

Piedod, ka tā teikšu, bet cilvēkam nekad nav labi, es arī par ziemu vairs neesmu sajūsmā, esmu nogurusi. Vislabāk jūtos pavasarī un tikai.

Ilgas pēc pavasara...Nepierasts,ka mums šogad tāda ziema.Labāk tomēr, ka tā,neviss kad ir slapjdraņķis un tumšas dienas.

Man iepatikās Ingrīdas teiktais.esi mīļa un dāvāto citiem.tad sirsniņā ieplūdīs gaišums!

vienmēr jau vajag to kā nav - vasarā sniegu, ziemā siltumu un sauli, saausā laikā lietu utt. kad visu to dabū - nav vairs interesanti.... nav pēc kā ilgoties...
Es mācos priecāties par to kas ir, un patiesi - arī katra aukstā diena ir savādāka - vienā ir sarma, otrā nav, vienā ir mitrāks gaiss, citā sausāks un kur nu vēl saullēkti un saulrieti un dienas saulīte... un vēl - kopš man ir ziemas mētelis ....   Forši!!!

Ina.
Mans rakstāmais sanāks pagarš.Vispār neesmu pantiņu mīlētāja, patīk..citādāki teksti.
Bet šodien trāpījās īstais Cielēnas dzejolītis īstajā laikā.Un tagad to cītīgi pārrakstīšu:)
No rīta saule uzlēca,
Par spīti grūtiem laikiem,
Un teica:"Siev,tev jāceļas-
Par spīti grūtiem laikiem.
No miega sieva pamodās,
Par spīti grūtiem laikiem,
Un lūdza:"Vīrs, nāc brokastīs-
Par spīti grūtiem laikiem!"
No gultas vīrs nu izkāpa,
Par spīti grūtiem laikiem,
Un sievai buču iedeva-
Par spīti grūtiem laikiem.
Tā nepalika parādā,
Par spīti grūtiem laikiem,
Un trejas bučas deva tam,
Par spīti grūtiem laikiem.
Tad viņu bērni uztrūkās,
Par spīti grūtiem laikiem,
Un iesaucās:"Man ar`,man ar`-
Par spīti grūtiem laikiem!"
Katrs piecas bučas dabūja,
Par spīti grūtiem laikiem,
Un grūtos laikus slavēja-
Par spīti grūtiem laikiem.
.....................................
Tu izlasīji dzejoli-
Par spīti grūtiem laikiem!

Jā, ar tām sajūtām ir tā, kā Tu raksti.Pretrunīgas.
No rīta esmu priecīga, ja laikā paspēju uz darbu un- ka atkal vesela diena priekšā, vakarpusē- saskumstu, ja saprotu, ka tā atkal nav atnesusi neko.Bet- jācenšas jau.Kaut kā.
Uzsmaidīt, sabučot, samīļot,ja ir ko.
Ja nav tad arī ir, es pirmdien pirmo reizi mūžā tā pa īstam samīļoju mammu,viņa man tāda lepna lēdija, mīļa, bet jūtas neizrāda.UN- biju tik priecīga, ka pārvarēju sevi!!
Atvaino, sanāca traki gari.

...........padomajiet tikai kas ir vasaraa......ODI,MUSAS,SVIEDRI,SVELME,KARSTUMS,DUNDURI,KNISLI UN VEL VISADI NEJAUKI RADIJUMI....................taka ziema nav nemaz tik slikta............

tas laikam tagad lielākai daļai cilvēku..esam atraduši no ziemas.. bet drīz jau drīz pavasars

Pacieties,gan jau paliks siltāks. Un tad jau arī pavasaris.Un neesi jau vienīgā