Esam pieraduši teikt, ka dzīve ir atkarīga no paša cilvēka, un tā ir taisnība. Tikai, ja pieliekam klāt "noteiktās robežās", kurās cilvēks tiešām var daudz, piemēram, pats risināt problēmas, nevis uzlikt tās citu pleciem, prasot dažādus sociālos pabalstus, sākot pastiprināti lietot alkoholu un narkotikas.
Lai cilvēks sevi attīstītu un realizētu, viņam ir jājūt atbalsts jau kopš bērnības un motivācija, ka viņa pūles tiek novērtētas. Sākotnēji cilvēks šo atbalstu gaida no ģimenes, draugiem, bet kā pieaugušais - jau no visas sabiedrības.
Cik daudz lūdzēju ir pilsētas ielās, vai viegli ir viņiem paiet garām neievērojot?
Atslegas vārdi: nabadzība0, izmisums1, vēlme dzīvo0, .darboties.0
Smagi. ''Mazais vijolnieks'' labi piemeklēts. Kop-aina graujoša. Kam no varas pārstāvjiem tas patiešām nav ''pie kājas''? VISI tur sēž pie ''siles'', bet demokrātija ir
ATļAUJA UBAGOT. Kaut vai par to PALDIES. p.s. lielākā daļa invalīdu PATIEŠĀM nespēj strādāt, bet zāles viņiem VAJADZĪGAS. Par to var ļoti daudz runāt.
Fēliks, kāpēc ir jāēd, ja rīt tik un ta gribēsies ēst, kāpēc mazgāt kreklu, tas tāpat kļūs netīrs...... Tev pietrūkst optimisma, cerības. Cilvēkam vajag dzīvot ar cerību, tad ir daudz vieglāk tikt ar visu galā.
Broņislav, tas nav tikai Latvijā, tas tik tiešām vienmēr tā ir bijis, un tomēr mums ir jācenšas dzīvot, dažiem eksistēt, diemžēl.
Taa vienmeer bijis un buus,taads tas kapitaalisms ir ! Bagaatie dziivo uz nabadziigo reekkina,kaa apburtais loks...
Latvijas peleekaa puse-totaala nabadziiba !
Mums ir itkā demokrātija , dari ko darīdams, apdomā galu , agri vai vēlu mēs tomēr mirsim