Naktī no 29. uz 30. janvāri uz Daugavas ledus posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu LU Fizikas un matemātikas fakultātes studenti jeb fizmati uzbēruši no kūdras veidotu uzrakstu “Gribu palikt!”, tādējādi paužot savu attieksmi pret demotivējošo vidi studēšanai un dzīvošanai Latvijā.

Ar šo akciju fizmati vēlas gan paust savu sašutumu un neizpratni par to, kas šobrīd notiek ar finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei Latvijā, gan arī pateikt sabiedrībai, ka viņi vēlas šeit palikt, tomēr ar katru brīdi aizvien mazāka ir motivācija palikt valstī, kuru sauc par savu dzimteni. Fizmati vēlas panākt to, lai ieklausās sabiedrība un, jo sevišķi, valdība un lai tiek domāti risinājumi tam, ka aizvien vairāk jaunu, izglītotu cilvēku – Latvijas nākotne – pamet šo valsti.

„Mēs mīlam savu zemi, savu valsti, tieši tāpēc gribam šeit palikt. Tomēr šobrīd izšķirties par šādu izvēli nav viegli. Sociālās garantijas ir kļuvušas zemas. Zinātne ir nonākusi sarežģītā situācijā,” atzīst akcijas organizatore, Fizikas un matemātikas fakultātes Sabiedrisko attiecību darba grupas vadītāja Maira Indrikova.

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes studenti par sevi saka, ka ir savas valsts patrioti. Ja tādi nebūtu, tad viņi nepaliktu studēt vienā no nedaudzajām augstskolām Latvijā, kur ir iespējams apgūt dabaszinātnes. Tomēr jebkuram patriotismam ir robežas. Jau šobrīd daudzi topošie absolventi apsver iespēju turpināt studijas vai strādāt savā nozarē citā valstī, kur pētniecības iespējas ir daudz perspektīvākas un atalgojums – atbilstošs. Lai arī mīlestība pret savu valsti un fakultāti ir ļoti stipra, pienāk brīdis, kad nākas izšķirties par sāpīgu soli savas nākotnes labā. Ja situācija neuzlabosies, šādu studentu, kas dodas prom, kļūs aizvien vairāk.

Daudzviet Eiropā vērojams krass kopējā valsts budžeta samazinājums. Tomēr lielākajā daļā Eiropas valstu augstākā izglītība pat krīzes apstākļos paliek kā viena no galvenajām prioritātēm. Studenti un pasniedzēji apzinās, ka augstākā izglītība un zinoši speciālisti dažādās nozarēs ir valsts nākotnes un attīstības pamatā. Studenti gribētu redzēt tādu pašu attieksmi arī no Latvijas valdības, tomēr līdz šim valdības darbi liecina par ko pilnīgi pretēju.

Šī nav pirmā reize, kad fizmati rīko šādu akciju. Pirmoreiz tāda veida akcija notika jau 2003. gadā, un sākotnēji tās mērķis bija popularizēt fizmatu tēlu sabiedrībā. Tomēr pēdējos gados šī akcija ir pārvērtusies par iespēju sabiedrībai paust savu viedokli kādā fizmatiem (un arī citiem studentiem) aktuālā jautājumā. Pagājušajā gadā fizmati uz ledus uzbēra uzrakstu “-40%?”, tādējādi paužot savu sašutumu un neizpratni par finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai.

“Ar šo akciju vēlamies pievērst uzmanību ne tikai tam, ka kvalitatīvai izglītībai ir nepieciešams atbilstošs finansējums, bet arī tam, ka savas studijas vēlamies turpināt tepat Latvijā. Lai gan šī brīža apstākļi ļoti daudzus jau ir spieduši izdarīt citādāku izvēli, mēs ceram, ka mūs sadzirdēs arī valstsvīri un ka tas liks viņiem pamatīgāk aizdomāties par šo aktuālo problēmu un rast risinājumus,” pauž Fizikas un matemātikas fakultātes Studentu padomes priekšsēdētāja Ingrīda Buliņa.

Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns Leonīds Buligins atbalsta studentu akciju: "Piedaloties Eiropas Savienības dalībvalstu universitāšu dekānu konferencē

2009.gada novembrī Lisabonā, kas bija veltīta tēmai „Reģionālo inovāciju

attīstība krīzes laikā”, Latvijas vārdu dzirdēju pieminam vairākkārt. Kā

bezprecedenta universitāšu finansējuma samazinājuma piemēru. Kaut ko tādu

Eiropas universitātes vēl nav pieredzējušas visļaunākajos murgos. Vai mēs varam

iedomāties vēl pesimistiskāku vēstījumu tiem, kurus mēs saucam par Latvijas

nākotni?”

„Latvijas politiķi ir skaļi deklarējuši, ka zinātņu ietilpīga ekonomika ir Latvijas nākotne, tāpēc valsts prioritātei ir jābūt izglītībai un zinātnei, īpaši uzsverot nepieciešamību palielināt dabas zinātnes un inženierzinātnes studējošo skaitu. Diemžēl reālā situācija mūsu valstī ir tālu no vēlamā – gandrīz uz pusi samazināts tā jau neadekvāti mazais augstākās izglītības budžets, bet valsts finansējums zinātnei ir vairāk nekā nepietiekams, cienījami pasniedzēji, pasaulē atzīti zinātnieki nostādīti uz izdzīvošanas sliekšņa, bet studenti un augstskolu absolventi ir smagas izvēles priekšā – palikt dzimtenē un cīnīties vai doties uz ārzemēm, lai veidot veiksmīgu akadēmisko un profesionālo karjeru. Tieši šī neziņa par nākotni, kas robežojas ar bezcerību, ir pamudinājusi studentus aktīvi rīkoties un paust savu viedokli. Un es kā fizmats pēc pārliecības pilnībā atbalstu studentu tiesības paust savu nostāju par valstī notiekošajiem procesiem, kā arī sagaidīt, ka atbildīgās amatpersonas un politiķi beidzot sniegs skaidru atbildi, kas jaunos cilvēkus tuvākajā laikā sagaida Latvijā,” uzskata Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš.