Nekas nemainās...
Tik lēni rit sekundes, minūtes šķiet kā stundas, dienas - reizēm kā mūžība, bet tajā pašā laikā tu attopies, ka menesis aizritējis kā viens vienīgs mirklis...
Un tikai tad mēs saprotam, ka esam turpat, kur bijām iepriekš...
Nekas nemainās, un varbūt nemaz nevajag...
Ir labi tāpat...
Bet tā ari laikam nekad netiks atbildēts jautājums, kā butu bijis, ja viss būtu savādāk...
Atslegas vārdi: Nekas nemainās4, un varbūt nemaz nevajag...0
šitajā tekstiņā bij tāda stimulējoša doma, saņemties un darīt kautko tādu, ko parasti nedari, kautvai paķert piķi, pasaukt kādu draugu un iekāpt vilcienā, pat nezinot uz kurieni, vnk braukt piedzīvojumos :)
saldsērīgais momentiņš, meklē dzīvē jēgu, nevis gaudies un čiksti, dzīve ir krāsu palete , tik jāmāk saskatīt, kam tas ir lemts un dots, bet var jau arī gausties, katrs dara to , kas viņam labāk padodās
Nemainās????? Es reizēm nespēju izsekot līdzi laika straujajam tempam- te pamanu sevī kārtējo klikšķi, te ieraugu sava cilvēka acīs ko iepriekš nebijušu, sev veltītu, te pasaule apkārt- krāsās atmirdzējusi
..tad tiešam esi kaut kur ieciklējusies, ja nekas nemainās....!
..un nevajag domāt par to, kā būtu bijis, bet gan par to- kā ir pašlaik, šodien , tagad!
Mainies pati tad ari vis parejais mainisies
Baigā kapu noskaņa tavā tekstiņā. Labāk paklausies foršu mūziku. Man palīdz!
v....