laimes nav ir tikai mirkla aicinajums kuram tu laujies

Sirds sāpēs

Kā sāp tas viss,
Kas pagājis
Skaļš kliedziens to
Pat neizdzēš
Krūtīs asiņo sirds
Tik ļoti...
Pārgājis viss
Bet nekas nav izdzisis
Sirds tik smaga,
Un rokas tik vieglas...
Uz zemes dvēsele mana
Jau sen vairs nedzīvo
Piparmētru tēja,
Un šokolāde ” Laima ”
šīs sāpes manas
Neizdzēš...
Jo viens Tavs glāsts,
Un apskāviens...
Man sirdi dedzina...
Es nespēju ienīst Tevi
Kā gribētos.
/dzejoļa autors Kitija Mangule/

uz bimbosnu velk, nav kaukas jautraks?

pilnīgi piekrītu...bet svētīgi ir izjust,ko tādu...tad tikai spēj saprast,ko nozīmē pedot savam pāri darītājam...jo tikai patiesi mīlot,ko tādu spēj...

Te nu piekrītu pilnībā