Dievs  esot  radījis  cilvēku  pēc  sava  ģīmja  un  līdzības ?
      BET - ja Dieviņš ir  visur , tomēr  acīm  nav  redzams , iznāk , ka  sev  līdzīgu  viņš  cilvēku  radījis  pavisam  citā  nozīmē - PRĀTA  un  spēju  ziņā .
      Tomēr prāts  un  spējas  cilvēkam  pašam , nonākot  ķermenī  šeit  uz  Zemes , ir   jāattīsta  un  jāizkopj . Kuri  ar  sevi  strādā , spēj  vairāk  par  tiem , kuri to nedara. Daudzi , piemērām , attīsta  savu  domu  spēku  un  veic  brīnumus .
      Vai galu  galā  nav  tā , ka  Dievam  labāk  patiktos , lai  mēs  mazāk  no  viņa cenšamies sev  vajadzīgo  izlūgties , bet gan lai  vairāk paši ko  darām  sevis  un  līdz  ar  to  arī  citu  labā ?
      Varbūt  Viņš  licis  uz  cilvēkiem  lielākas  cerības , bet  mēs  nekādi  nevaram  vien  attaisnot  tās , un  tādēļ  -  ar  bardzību /vētras , plūdi.../, citādām  zīmēm .........sūta uz  Zemi vēsti  par  senāk  zināmo , bet  nu  jau  aizmirsto   /kā tas gadās ar mums bieži /.....