Kā man gribas aizmirst veco,
Jaunas dzīves svaigumā.
Kā man gribas atveldzēties
Tavu jūtu maigumā.
Kā man gribas ieslēgt sirdi
Augstā jūtu spriegumā,
Lai tu mani pamanītu
Savas dabas liegumā.
Ātri griežas pasaulīte,
Kurā maldu ceļus klīstam.
Kā man gribas tevi mīlēt,
Tevi mīlēt tā-pa īstam!
Atslegas vārdi: dzeja18355
Dzēsts profils
19. mar 2010. 00:47viegla bauda :)
zita z. 18. mar 2010. 19:58Tās ir viena mirkļa iegribas :) Ja nē,tad tas ir nopietni...
Lollīte L. 18. mar 2010. 08:36
Minka s. 17. mar 2010. 23:32Vai šis skaistais dzejolītis VELTĪTS MAN???
Arvids C. 17. mar 2010. 16:03Atklāsme. Kas gribas? No sacīt'nevar spriest. Var pārprast.
Dzēsts profils
17. mar 2010. 10:26Ir tāds teiciens:gribēt nav slikti !Ja radīsi saskaņu ar garīgo pasauli,pastāv iespēja ,ka vari kautko saņemt ,ko vēlies ! Bet tev ir jāmāk lūgties ,bet pretī arī ir jādod....tikai jāzin KAS ???????
Aleksandrs V. 17. mar 2010. 08:38Ja gribās,tad ņem kājas pār pleciem un joz,lai piepildītu savu sapni
Dzēsts profils
16. mar 2010. 10:59
Dzēsts profils
16. mar 2010. 10:20skaisti vārdiņi!
Edgars K. 16. mar 2010. 10:13
jānis O. 16. mar 2010. 10:03Super
Dzēsts profils
16. mar 2010. 09:45kādreiz jau sapņi arī piepildās, lai Tavi sapņi pipildās un nenoklīst!
oome S. 16. mar 2010. 09:23Man ari....
Ze B. 16. mar 2010. 09:23Vēl viens gribulītis !