Kā man gribas...

16. mar 2010. 09:19

Kā man gribas aizmirst veco,
Jaunas dzīves svaigumā.
Kā man gribas atveldzēties
Tavu jūtu maigumā.

Kā man gribas ieslēgt sirdi
Augstā jūtu spriegumā,
Lai tu mani pamanītu
Savas dabas liegumā.

Ātri griežas pasaulīte,
Kurā maldu ceļus klīstam.
Kā man gribas tevi mīlēt,
Tevi mīlēt tā-pa īstam!

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (14)

Dzēsts profils 19. mar 2010. 00:47

viegla bauda :)

zita z. 18. mar 2010. 19:58

Tās ir viena mirkļa iegribas :) Ja nē,tad tas ir nopietni...

Lollīte L. 18. mar 2010. 08:36

Minka s. 17. mar 2010. 23:32

  Vai šis skaistais dzejolītis VELTĪTS  MAN???

Arvids C. 17. mar 2010. 16:03

Atklāsme. Kas gribas? No sacīt'nevar spriest. Var pārprast.

Dzēsts profils 17. mar 2010. 10:26

Ir tāds teiciens:gribēt nav slikti !Ja radīsi saskaņu ar garīgo pasauli,pastāv iespēja ,ka vari kautko saņemt ,ko vēlies ! Bet tev ir jāmāk lūgties ,bet pretī arī ir jādod....tikai jāzin KAS ???????

Aleksandrs V. 17. mar 2010. 08:38

Ja gribās,tad ņem kājas pār pleciem un joz,lai piepildītu savu sapni

Dzēsts profils 16. mar 2010. 10:59

Dzēsts profils 16. mar 2010. 10:20

skaisti vārdiņi!

Edgars K. 16. mar 2010. 10:13

jānis O. 16. mar 2010. 10:03

Super

Dzēsts profils 16. mar 2010. 09:45

kādreiz jau sapņi arī piepildās, lai Tavi sapņi pipildās un nenoklīst!

oome S. 16. mar 2010. 09:23

Man ari....

Ze B. 16. mar 2010. 09:23

Vēl viens gribulītis !   

Autorizācija

Ienākt