Kā rožu krūmi, sievietes mēs esam,
ko līdz ar salnām ziedu košums sedz,
un vilinām, un preicājamies sevī,
ka stiprais dzimums ērķšķus nesaredz.
Kā gladiolas, sievietes mēs esam,
kas tūkstoš krāsām, liegi sirdi glauž;
Kā naktsvijoles, kuras mēness naktīs,
ar smaržu stariem sirdi pušu lauž.
Mēs sievietes, tik daudzveidīgas esam,
kā viļņi, kas pār jūras klaidu klīst;
Ja vīrietis būs prasmīgs juvelieris,
tam rokās nonāks dārgakmenis īsts !
Atslegas vārdi: Un ja pasaulē nebūtu vīriešu0, sievietēm naktīs nenāktu miegs0
. Kas zināmā stundā grib pamosties no miega, tam vakarā, gulēt ejot, ar kreiso kāju jāmet krusts un jāsaka: "Dievs tēvs, Dievs dēls, Dievs svētais gars, palīdzi man tai stundā uzcelties!" Tad tai stundā tiks kā no gultas izgrūsts. Bet ja piecē-
lies liksies atkal gultā, tad nogulēs ļoti ilgi./F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 197./
Lai zinātu, vai laiks augšā celties vai ne, tad iebāž pirkstu pakaļā un paož; ja skāba smaka, tad jāceļas, ja nav skāba smaka, tad vēl jāguļ./J. Līnis, Taurene./
Pie durvīm nakti nevajaga gulēt, jo tad gari gulētāju aiz kājām vazā. [Sal. gulta.]
/K. Jansons, Plāņi./
Ja blakus gulētājs pa miegam velk otram apsegu nost, tad tas ir skops cilvēks.
/P. Zeltiņa, Rīga./
Vakarā, ejot gulēt, vajaga uz sienas pie gultas uzvilkt lietuvēna krustu, tad naktī nemocīs lietuvēns. /K. Corbiks, Jelgava./
Ja vakarā ejot gulēt nepārmet krustu, tad naktī māc lietuvēns. /O. Eglīte, Glūda./
Kad guļot rokas saliek uz krūtīm, tad lietuvēns moca. /Z. Pūtele, Sabile./