Edgars Masaļskis pēc vakardienas spēles...
"Nezinu, ko jūs visi te - bišķi par daudz uzmanības tai kājai pievēršat. Tur ģērbtuvē vēl ir pieci, seši cilvēki, kuri spēlē uz pretsāpju līdzekļiem. Un viņiem nevienam nav vieglāk. Tur ir ļoti daudz cilvēku, kuri spēlē "caur nevaru", taču viņi to dara. "Es domāju, tas pretiniekus arī ietekmēja - psiholoģiski -, vienmēr raksta tas tur [vārtsargs] spēlēs, tas nespēlēs. Viss bija atkarīgs no manis. Ja man dakteris pateiktu kategorisku "nē!", es nespēlētu," sacīja Masaļskis, kurš šovakar savos vārtos ielaida tikai vienu ripu (kaut gan pirms 8 dienām tika ziņots, ka vārtsargs guvis kājas pēdas lūzumu).
Tieši tā !
Pie mums tā ir kā tāda dienaskārtība - vaimanāt , čīkstēt , lamāties , vainu likt uz citiem . Un jo tālāk , jo trakāk . Cilvēks tā ievaimanājies , ka netiek no tā visa vairs laukā .
Ir receptes , bet pašam jāzina , vai maz ir vēlēšanās - pasmaidīt / ar ko varētu sākt/.