...vakar samērā vēlu iznāca ieiet gulēt un tad arī nolēmu ka šorīt gulēšu līdz pēdējai minutei..pie manis atbraukusi draudzene un viņa klusītiņām lai mani netraucētu sapošas uz autobusu..jo viņai jau no paša rīta vajadzēja būt Rīgā...es pa miegam dzirdu kā noklaudz durvis un viņa aiziet un es atkal ielaižos ssaldā miegā..te pēkšņi manu miegu pārtrauc zvans...izrādās ka draudzene nokavējusi autobusu..es vienkārši uzvelku zābaciņus..uzvelku mētelīti un paslēpjos zem cepures..skrienu uz mašīnu ar domu ka varētu mēs pārtvert autobusu..protams mēs viņu nepārtvērām..es nedaudz nerunājoša..ar domām par to ka vēl taču varēju gulēt.un kā vispār šitā var nokavēt autobusu....!!! ..noskaidrojām kad iet nākošais..izrādā..ka vēlāk nekā vajadzētu..bet tad es paskatījos uz draudzeni..viņa smaidīja un teica..nu pasaule tacū neapstāsies ja es neaudz nokavēšos..viņa smaidīja..un man nekas neatlika kā pasmaidīt pretī..rīts patiesībā burvīgs,,,miglā tīts..viss tik rāms un mierīgs..un tad es ieraudzīju viņus.....es nemaz nenojautu ka jau zied sniegpulktenītes.. nupat bija bieza sniega sega..bet te jau viņas..baltas..mazas skaistas..vēl tagad smaidu..par redzētajiem mazajiem pavasara vēstnešiem..ehhhh...vienkārši gribēju jums pastāstīt tieši šo..par mazajiem baltajiem ziediņiem..kas jau zied..ja varētu..es uzdāvinātu katram..pa mazo brīnumu
http://www.youtube.com/watch?v=glhZI86Ed2s