KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT ...
To, ka ČARLIJS ČAPLINS bija ģeniāls komiķis un filmu producents, zina visi. Bet, ka viņš bija arī dvēseliski gudrs cilvēks, liecina vārdi, kurus viņš teica savas 70 gadu jubilejas svinībās 1959.gada 16.aprīlī. Ieklausieties tajos !
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT,
es sapratu, ka es vienmēr un jebkurā gadījumā esmu īstajā vietā un īstajā laikā un, ka viss, kas notiek, ir pareizi - no tā brīža es atguvu mieru.
Tagad es zinu: to sauc par uzticēšanos.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT,
es sāku saprast, ka emocionālas ciešanas un sāpes ir tikai brīdinājumi man nedzīvot pretēji savai iekšējai būtībai.
Tagad es zinu: to sauc - būt tam, kas tu esi.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT,
es pārstāju lūkoties pēc citādākas dzīves un sāku saskatīt, ka viss, kas pastāv ap mani, ir izaicinājums, lai es varētu augt.
Tagad es zinu: to sauc par briedumu.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT,
es pārstāju laupīt sev savu brīvo laiku, un es pārstāju plānot grandiozus projektus manai nākotnei. Šodien es daru vien to, kas man patīk un sagādā prieku, ko es mīlu un kas liek manai sirdij smiet – un daru to sev pieņemamā veidā un tempā.
Tagad es zinu: tas saucas – būt patiesam.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT,
es atbrīvojos no visa, kas nebija labs manai veselībai, no ēdieniem, cilvēkiem, lietām, situācijām un no visa, kas mani vienmēr vilka lejup, prom no manis paša. Sākumā es saucu to par veselīgu egoismu,
bet šodien es zinu: tas saucas mīlēt sevi.
KAD ES PATS SEVI SĀKU MĪLĒT,
es pārstāju gribēt, lai man visur ir taisnība. Tā es arvien mazāk kļūdījos.
Šodien esmu sapratis: to sauc par pazemību.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT,
es atteicos turpināt dzīvot pagātnē un pārstāju raizēties par sevi un savu nākotni. Šodien es dzīvoju tikai šo acumirkli, kurā viss notiek.
Tā es dzīvoju ik dienas un saucu to: dzīvot apzināti.
KAD ES SĀKU SEVI MĪLĒT,
es pamanīju, ka mans domāšanas veids var padarīt mani nožēlojamu un slimu. Bet, kad es iesaistīju šai procesā sirds spēkus, mans saprāts ieguva nozīmīgu partneri.
Šo saikni es saucu par sirdsgudrību.
KAD ES BIJU VISU TO SAPRATIS,
atskārtu, ka mums nav jābaidās no sadursmēm, konfliktiem un problēmām ar sevi pašu vai citiem. Jo pat zvaigznes reiz pa reizei eksplodē, un rodas jaunas pasaules.
Es tagad zinu: to sauc pa dzīvi.
Čarlijs Čaplins
Atslegas vārdi: mīlestība34034
JĀ IR PAR KO PADOMĀT,BET NAV TIK VIENKĀRŠI,TO SAPRAST IR VIENS,BETB PIEŅEMT UN IZPILDĪT VAR RETAIS,ES PIEMĒRAM NESPĒJU.
...ik pa reizei der ko tādu palasīt un mazliet aizdomāties...mums jau katram savs gājiens šai dzīvē un katram sava pieredze jāiegūst,katram savi puni un savas uzslavas jāsaņem,bet nevienam nav liegts paskatīties,kā savas dzīves mēģina dzīvot cilvēki mums blakām,un pa reizei arī ko sev paņemt....un kāds būs mūsu vēstījums dzīves nogalē to tikai Dieviņam zināt,pat ne mums...bet gribās jau ko piemiņas vērtu kaut saviem vistuvākajiem atstāt...nav viegli maldīties izvēles jūrā,laimīgie,kas ir nopelnījuši skolotāju,kurš nevis pamāca,bet ir tev līdzās,brīžos,kad tu mēģini izbrist caur problēmu gūzmu un neļauj tev tur iestigt un palikt...
Ideāli, lasīt ir viena lieta, pavisam cita- iestāstīt to sev. Kaut kas no tā ir jau pielecis, bet man vēl nav 70!
Tekstu var iekalt, bet lai tas būtu pārliecība- nav tik vienkārši!
Baigi veelu shim tas viss aizgaajis.
es jau te iepriekš rakstīju - men te nesen viens prātīgs meitēnC par to dzīves pieredzi, par to atskatīšanos atpakaļ, labu teicienu atrakstīja. atkārtošu:
Dzīves gudrība, pieredze, ir milzīgs zināšanu krājums par to kā rīkoties situācijās, kas nekad vairs neatkārtosies...
protams ,ka šis apjausmas nāk ar gadiem ,kad vajag drusku apstāties un paraudzīties uz savu dzīvi no maliņas -vai viss ko es daru nak man par labu .....un tad arī nāk tā apjausma -sevi mīlēt
izklausās pēc skumju pārņemta testamenta
Līdz tam ir jaizaug