Vajag ne tikai sievu.../kāda vīrieša grēksūdze/

28. mar 2010. 21:31

Man vienmēr ir patikušas tikai koptas sievietes. Esmu izvēlīgs. Sievietei, kur mīlu, vienmēr ir jābūt kā uz nagliņas. Ar nošļukušu būtni mīlēties nevaru. Pat nemēģinu ielaisties!

Ja tomēr to daru, tad tikai ķermeniski. Ja sieviete sapratīs, ka sevi tomēr ir jāuztur formā, un sāks to darīt, tad es gan ar sevi neko nevaru padarīt. Es nevaru mainīt savu attieksmi pret viņu. Visu laiku atceros kā viņa šļampāja nošķiebtās kurpēs un ar raupju roku atglauda speķainos matus no pieres. Cik skumji, ka tā ir mana sieva.

Ja man ar šo sievieti tomēr ir sekss, tad tikai aiz izmisuma. Tikai tāpēc, ka tobrīd nav variantu. Bet šis nu ir pēdējais. Ja viņa to nesaprot un cer uz turpinājumu, tās ir viņas problēmas. Pat ja es atgrieztos pie viņas, tad tikai kā miesa. Mana dvēsele pret šo sievieti paliks kā sapuvusi. Tāpēc lai labāk meklē sev gultai kādu citu variantu.

Tajā pašā laikā nenoliegšu, ka mēs varam turpināt dzīvot kopā , jo mums ir bērni, ir kopīgas mājas, kreītsaitības un visi mūsu radinieki uztver mūs kā ģimeni.

Turklāt šajos laikos nav mazsvarīga nozīme arī apstāklim, ka sievai ir samērā ienesīga darba vieta. Faktiski viņa ir ģimenes vilcēja. Mani un manus neregulāros ienākumus viņa neņem pie dziesmas tikai tāpēc, ka es uzturu ilūziju, ka esam kopā un ka mūs saista jūtas. Jomajo! Kas tās par jūtām starp vīrieti un sievieti, ja viņus nevieno gulta?!

Tomēr man tādā gadījumā vajag skaistu mīļāko. Es nevaru ilgi iztikt bez fiziska kontakta. Es protu dzīvot, protu novērtēt skaistumu. Un ar to lepojos. Tomēr manai mīļākajai ir jāzina, ka es nekad nešķiršos no savas sievas.

Atslegas vārdi: sieva un mīļākā0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (136)

Dzēsts profils 29. mar 2010. 11:10

kāds masieris, tāds miegs.  


Dzēstss P. 29. mar 2010. 10:58

Šitajā bildē gan izskatās,ka Tu Mūža miegā esi iemigusi....un puķes ar-nu gluži,kā zārkā....???:DDD

Dzēsts profils 29. mar 2010. 10:55

un saki vēl, ka feja tagad kāda veca grabaža. briesmonis.  


Dzēstss P. 29. mar 2010. 10:37

Feja akal ir ķērusies pie Jaunības ierastās Dzeijvītes!:)))

Dzēstss P. 29. mar 2010. 10:36

Aivaram atbildēšu pa savai modei-nu,ko ar nošļukušu sadarīt-noģērbt pliku un palaist...vai varbūt Salielīt tā,lai vēl kādam PPUSDUCIM vīriešu vismaz Raizes un Šaizes sanāktu!:)))

Dzēsts profils 29. mar 2010. 10:36

..........nelaikā pārradās no komandējuma.  


Dzēstss P. 29. mar 2010. 10:32

Mani līdz asarām aizkustināja Verdoldes patiesā rūpe par Vīrieti ar Lielo *V*!:)))

Dzēsts profils 29. mar 2010. 10:29

Paldies, Albertin, novelu tev to pašu!

Dzēstss P. 29. mar 2010. 10:21

Kas Fejai vainas-Mīļums naktē majā nebij,ja?:DDD

Dzēstss P. 29. mar 2010. 10:19

Uh,kā gribētos man Verdoldi tādu pamatīgi nodzītu kautkad ieraudzīt!:DDD

Aivars K. 29. mar 2010. 09:34

esmu dzirdējis vairākus viedokļus par *nošļukušajām* sievietēm - sievām.. viens no tiem it kā esot paša vīrieša vaina, ka atļāvis tiktaļ nolaisties, ka mati salipušām lēkšķem krīt pār seju, cauras zeķes un tā tālāk..man akurāt negribētos šim viedoklim piekrist.. vai tad vīrietim būtu tas sievišķis uz vanna sistabu kā suni pie ķedes jāvelk?.. pie tam to, ko māte jau mazai nav ieaudzinājusi, to pusmūžā grūti izlabot.. tad jau jāpekrīt kādam lasītam kometāram : * nav tik daudz laika, lai pāraudzina'tu kādu..tāpēc labāk atrast jaunu*..p

Dzēsts profils 29. mar 2010. 09:21

Labrīt visiem , kas šeit uzcepušies šitā pretrunu pilnā "mālslas darba"iespaidā. Pārlasiet uzmanīgi un sapratīsiet: teksts radīts kā akmens, ko iemest dīķītī maksimāli lielāku viļņu radīšanai.
Alberts labs rakstnieks    
Paldies Fejai, tas jau gandrīz kā "dzīvajā"!

oome S. 29. mar 2010. 08:46

Dzirdi Albert,Verdelote pateica loti dzilju un preciziu domu.Nevajag visus pec vienas merauklas merit......ari sievietes......    ari gan viriesus-protams.....
Katram pieder tas, ko vinjs ir pelnijis,saja gadijuma, calitis novedis sievu un sevi lidz sadm limenim.....

Dzēsts profils 29. mar 2010. 08:22

Nē, Albert, Tu mani laikam pārprati. Laikam pēc savas mērauklas lasīji manu ieprieksējo komentāru. ;) Kā es teicu - es varu izturēt arī hormonu vētras un sienas skrāpēšanu bez veča, jo vienkārši principi neļauj gulties apakšā kādam, ar kuru nav saskaņas arī augstākā līmenī (ko cilvēki sauc arī par mīlestību). Varu pačukstēt uz austiņas, ka pa labi un pa kreisi neesmu "degustējusi", jo tas vienkārši nesaskan ar manu būtību.
P.S. uz vienu vecāku komentu atbildot - ja es būtu novesta kā pie bada, tad noteikti izskatītos jau tā, kā attiecīgajam "varonim" jau nodzītu visu gribēšanu :D Loģiski spriežot :D

Dzēsts profils 29. mar 2010. 08:09

šis nesmuks raksts. ORB Pēterim ir kas jaukāka lasāmviela.

Es gribu meitenei pavest ar skatienu. Sasniegt tādu līmeni, lai nevajadzētu pat trāpīgi piezemētus jokus, šķelmīgus smaidus un it kā netīšām pieskārienus.

Vienkārši ar skatienu. Es gribu sēdēt tev pretī pie galda. Ballītē. Glāzes tiek pildītas, tukšotas, atkal pildītas. Es uzmetu tev skatienu. Tu runājies ar kādu tev blakus. Es aktīvi diskutēju par politiku ar diviem cilvēkam otrā istabas pusē. Uzmetu tev vēlreiz skatienu. Skatiens mazliet aizkavējas. Nepārtraucu runāt. Gaiss pilns ar cigarešu dūmiem. Otrā istabā draugi jau kurina ūdenspīpi. Tu runā ar meitenēm par smieklīgiem notikumiem darbā. Tu pamani manu skatienu. Uz pus sekundi skatieni sastopas. Mēs nepārtraucam runāt. Ne viens ar otru. Ar to pietiek, es mazliet ar acīm pasmaidu.

Glīta blūzīte, glīti svārciņi mazliet virs ceļa. Nopētu mazliet, noglāstu ar skatienu, sarunājoties ar kādu tev aiz muguras. Tu pamani, tu smaidi. Ne man, savam sarunu biedram, tev acis mazliet dzirkstošas. Man.

Pārvietojos uz otru istabu. Dzeram. Pīpējām. Mazliet dziedam. Tu ienāc. Piedalies. Skaļi smejamies. Atsevišķi. Jūtu Tavu skatienu sev uz vaiga un muguras. Saskandinām.

Sēžam viens otram pretī, katrs uz sava dīvāna. Apkārt cilvēki, jautrība, dzērieni. Viss kustībā. Es skatos uz tavām kājām. Uz svārku maliņu. tu skaties, kā es skatos. Es skatos, kā tavas kājas mazliet sasilst no mana skatiena. Mazliet nemierīgākas paliek. Svārciņi mazliet nervozē. Tu pārmet kāju pār kāju. Es paskatos uz tavām krūtīm.

Stāvu tumšā koridorā, rindā pie vannas istabas. Tu arī pienāc, nostājies aiz manis. Vannas istaba atbrīvojas. Es pamāju ar galvu, palaižu tevi pirmo.

Tu ieej, es sekoju. Apsēžos uz vannas malas. Tu nostājies man pretī. Samulsti. Uzlūko. Aizslēdzu durvis, paskatos acīs. Tu pietuvojies. Es noglāstu tevi, no muguras, no augšas uz leju. Noglāstu dibenu. Plecus. Rokas. Tu nekusties. Skaties man acīs.

Nolaižu vienu blūzes lencīti. Nolaižu otru. Atsedzu tavas krūtis. Piekļauju tevi sev ciešāk. Noskūpstu kreiso. Ieskatos tev acīs. Un vienlaikus paceļu svārkus. Plaukstas slīd gar gurniem. Tik silti tie un nekautrīgi atsegti. Es iegūstu tavu mulsumu, kaunību un kautrumu lēnām slidinot rokas uz augšu. Izbaudot katru atsegto un pieglausto centimetru. Tavs skatiens manā, manas rokas tev uz biksītēm.

Noskūpstu tevi uz lūpām. Paslidinu biksītes mazliet uz leju. tu sakļauj kopā kājas, lai man būtu ērtāk. Apakšveļa noslīd līdz potītēm. Es pieskaros karstumam. Ar pirkstu galiņiem, ar plaukstu. Mazliet piespiežu.

Mēs skūpstāmies. Mani pirksti ir tevī, mans loceklis tev rokā. Mēs skūpstāmies kaislīgi. Daudz. Nevaram atdzerties viens otra.

Neveikls moments ar prezervatīvu un tu sēdi man klēpī. Nav īpaši ērti, uz vannas malas, bet man ir vienalga. Es iegūstu tevi. Es pavedu tevi. Esmu tevī. Cenšamies mazliet kustēties, iekšā ārā, ciešāk, maigāk, stiprāk, foršāk. Bet nu galvenais ir tas, ka daļa manis ir daļā tevis.

Es palīdzu tev atbalstīties pret sienu. Paceļu svārkus uz muguras. Ieeju tevī. Forši ir no aizmugures. Es pavedu tevi vairākās pozās. Tu man klausi. Tu dari visu ko es vēlos. Visu ko es lūdzu. Lūdzu ar skatienu. Pagriežu tevi atpakaļ, lai varētu saskatīties.

Iegremdēju pirkstus tevī. Tu mani esi satvērusi. Tu glāsti manu locekli. Tu to izbaudi ar rokām, ar augumu, ar lūpām.

Tu piespiedies man cieši klāt, ar savu kailo pavēderi pie manas. Mans loceklis tev pie vēdera. Mēs skūpstamies. Tu mani turpini glāstīt. Es beidzu. Tev uz vēdera. Es aizveru acis.

Dzērieni līst, glāzītes džinkst, dūmi virmo gaisā. Es sarunājos par politiku, sievietēm un hokeju. Tu kaut ko skaļi apspried virtuves durvīs. Mēs saskatāmies. Sasmaidamies.


Dzēstss P. 29. mar 2010. 07:56

Pareizs-Nepareizs???
Kas vienam pareizs-tas citam nepareizs!
Iekārota?-kur Tu to rāvi?-Tev vienkārši labpatikās tā domāt!:)))

oome S. 29. mar 2010. 07:48

Pieasta lieta,atkal vieana nepareizi saformejusies gimenite.... Jaunibaa visi ir tik skaisti un jauki.Kur uzrodas tadas nevizigas sievas vai ari dzeraji viri(ne saja gadijuma).... Vinja tak bija iekaarota .....un nu?????

Dzēstss P. 29. mar 2010. 06:55

Ilonai M atbildēšu pa savai modei-Tāds Tādu atrod!:)))

Dzēstss P. 29. mar 2010. 06:52

Laila Neļķe-atļauj man minēt-Tu joprojām viena!!!
Es zinu,ka uzminēju-ikkatrs Tavs vārds kliedz-joprojām un atkal viena...;ppp

Dzēsts profils 29. mar 2010. 00:31

Laila, tukšums atrod tukšumu! Skumji jau, bet žēlumu neizraisa neviens no viņiem. Vai tiešām ir pasaulē cilvēki...bez pašcieņas?...  Bla-bla- bla- vājinieka monologs...

Autorizācija

Ienākt