Saplīst krūze,izlīst viss,
Vārdu krājums dubultīgs.
Lauskās meklēju,kur mana miss,
Joprojām esmu iejūtīgs.
Lasu lauskas, laizu dziru,
Vārdu krājums nemainīgs.
Minu mīklu- un neuzminu,
Sāku justies nelaimīgs.
Turu vārdus,lasu domas,
Uguns plaiksnī- nenorimst.
Lūdzu,-mainam lomas!
Dusmām reiz ir jānomirst.
Mana roka Tavos matos ieslīdēja,
Acis iemācijās runāt.
Sirds kā tāda pielīdēja
Pieglaudās Tev tuvāk.
Atslegas vārdi: dzeja18356
sasit krūzi, saplēs kleitu...labi abi
Juri,bet tā jau laikam bija alus krūze. Tā sapratu
Uz laimi tik putni dzied, bet trauki - žēl skaistu servīzi ....