Kārtējo reizi es plosos
Kārtējo reizi es mostos
Kārtējo reizi es slīkstu
Kārtējo reizi es nīstu
Nīstu es sevi
Par to ko Tu devi
Līstu pa zemi
Kliegtu pret sauli
Bet vai tam ir jēga?
Sprāga šis ziepju burbulis
Un līdzi tam arī es
Domas tik vienas prātā rosās
Pārtraukt šo nicību ko par dzīvi dēvēt mēdz
Es aizveru acis
Jūtu, ka ūdens smeļas mutē
Prieks pārņem manu sirdi - es slīkstu
Beidzot es pazudīšu
Beidzot kā svece izdzisīšu
Bet atverot acis
Kluss ...
Atkal viens ...
Atkal man virsū metas pūlis
Un plosa savā nežēlībā
Un ziniet ko?
Man tas vairs neinteresē
Man vienaļdzība mājo sirdī
Kā pret pūli, tā pret sevi
Pūlī nez kāpēc meklēju Tevi
Vai tā bij tikai ilūzija?
Pavīd Tavs tēls man acīs
Gaidu, kad zvaigznes man ko sacīs
Kluss ...
Tukšs ...
Norit kārtējā lāse man pār vaigiem
Kluss ...
Es kliedzu čukstot
Kluss ...
Un atkal visi patraucas garām
Tiem nerūp emocijas
Stiegā tie pat nepamana
Ka sabradā kārtējo stādu
Kārtējo Zemes bērnu
Kluss ...
Es atkal kliedzu
Iznāk tikai kārtējais čuksts
Kluss ...
Visapkārt meli tīksminās
Kārtējais tik nosmejās
Bet es ne -
Es dziestu bezvējā ...........
Atslegas vārdi: Jūtas.Mīlestība.Attiecības.Pārdo0
Bet tomēr- dzīve IR skaista!
.....jā, lai izteiktu šādas rindiņas-kaut kam sirdī jāplosas...............
Mūsdienu jaunatne ne ar ko neatšķiras no vecās - izaug, mācās, iet no mājām, precas, dzemdē bērnus. Tikai otrādā secībā!