nekas nav tik grūti, kā saglabāt godaprātu. smieklīgi lasīt, kad jauni cilvēki pat sīkumos piemin dzīvi, īpaši smieklīgi tieši tāpēc, ka pats tāds biju. to jau arī sauc par dialektiku. vakar sēdēju viens pats - šī neatnāca, pat nepiezvanīja. viss, visa dzīve pagalam, un tas 16-25 gados
Dzīve, zīlīt, sākas tikai tad, kad Tev uz muguras ir jau pamatīga atbildības nasta, kad Tev ir jāatbild par to, ko pat Tu darījis neesi. Kad ir tik sūdīgi, ka kumoss mutē nelien, bet piecelies un vēl vienu pannu puņkus noēd un glāzi strutas izdzer. Jo ir kāds uz pasaules, dēļ kā Tu to dari. Tas saucas pienākums, atbildība. Un kādreiz tas visiem atnāk. Un sākas viss no jauna. Tas ir normāli, un kamēr tā būs, tikmēr 2012 mums nedraud.