Daži mani dzejoļi....

15. mai 2010. 19:15

Kad sapņu burbulis sprāgst
Nekā vairs nepaliek..
Pat tam kam bija jabūt  īstam
Pazūd ka nebijis ...

Kad asaras sāk smacēt
Nekas vairs to nevar apturēt
Pat tam kam bija tevi jāglābj
Klusi visā nolūkojas...

Kad ļaunākie murgi atdzīvojas
Nekas vairs neliek tev smaidīt
Pat tam kam bija tavs smaids jānotur
to palaida un ļauni smejot aizgāja...

Naw iespejams mainiit pagatni
Lai arii ka tew sap...
Lai arii ka tu ienisti wisu ko izdariji..

Naw iespejams likt iemileties kadam
kadam kas wisu niist
lai arii cik ljoti gribetu just winja tuwumu...

Naw iespejams smaidit no sirds
Ja tew tada naw...
Naw iespejams dziwot talak
ja neesi dziwojis lidz shim

Pasaki paldies
Par to kas ir
Neswis skumsti par to ka naw
jo tas war arii nekad nebut !!

Tu biji seit kad man saapeeja ..
Tu biji sheit kad es raudaju ..
Bet es tewi wnk njemu un piewiilu ..
Del kaada kas nemaz naw uz pusi tik wert kaa tu...
Es liku tew cies
Pec wisam tam reizeem kad tu liki man smaidiit...
Bet tgd es pieljausu welwienu kluudu...
Sakot tew ar diewu...

Nespeeju es ta...

Paldies kad biji...
Paldies kad cinjies par manu lami...
Paldies kad tureeji mani kad kritu..
Paldies kad atradi mani kad pazudu...

Bet tgd ir laiks man aizbegt...
Un pielikt puktu shai pasakai..
Jo neweelos to par murgu padariit...

Bet klusi ceru wel es..
Kad atradiisi un notureesi manu smaidu
Wsm sawaas atminjas par sawu lielaako kljuudu...

Jo es nekad nespeeshu tewi ta wnk palaist...
Lai gan nespeeju tewi miileet
Wismaz ta ka to wajadzeeja..

Bet ir daudz par welu ..

Mili winju stipraak par maniim...
Cinies wairaak par winju...
Turi winju
Un neljauj winjai aiziet..
Aiziet prom ka es tagad ....

E.T.M.

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

Lita F. 24. mai 2010. 14:10

Ļoti patiesas un uzrunājošas dzejas rindas...



Sūtu mazas laimītes, lai nonākot pie Tevis, tās kļūtu lielas un patiesas....

ieva l. 16. mai 2010. 13:27

Em visi nav tādi  
Ir ari pozitivi... Ja velaties izlasit varu ielikt ari tadus :)

Dzēsts profils 15. mai 2010. 20:33

Dzejolīši ir labi, rakstīti  no sirds, bet par pagājušo. Ko varbūt nevar
aizmirst un ir bail sākt kaut ko no jauna. Bet to darīt nekad nav par vēlu.

Dzēsts profils 15. mai 2010. 19:34

Pantiņi jau vispār jauki   Bet es te gribēju pajautāt, kāpēc šeit Amigosā, dāmu publicēties dzejas darbi gandrīz vienmēr ir tik nomācoši grūtsirdīgi? Praktiski visos blogos, kurus esmu lasījis. ļoti reti izņēmumi. Vai tiešām apkārt viss tik slikti, ka galvenie virzieni norāda uz bija, aizgāja, asaras, sāpes...? Gribētos kādreiz arī ko cerīgāku palasīt

Autorizācija

Ienākt