Nedziedināmā dvēsele.
24. mai 2010. 09:13
Piebēršu, piebēršu cukuru
Kafijai rūgteni sājai!
Vakar vēl dvēsele strutoja,
Šodien jau piecēlās kājās.
Pieprasa saldumu kāru
Mazliet, ko piesiet tai dūšu.
Lidot vēl nemāk, par agru, -
Vārīga, sabrista, tukša.
Ieskatos skapī: uz plaukta
Mētājas spārni ar rētu.
Diez, ja es dakteri sauktu,
Dvēseli izoperētu?
Atslegas vārdi: dzeja18355
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
26. mai 2010. 20:30
Acīgā j. 24. mai 2010. 18:57pacieties!
paies laiks un spēsi atkal lidot....arī aizlauzti spārni sadzīst....tikai vajag laiks....
Lita F. 24. mai 2010. 13:55EVITIŅ, vislabākais dakteris ir - LAIKS!!!
Dzēsts profils
24. mai 2010. 10:00Laiks sadziedē brūces , rētas atstājot piemiņai ...
vaards u. 24. mai 2010. 09:23Laiks dziede visas retas....