Muļķīgi
Eh..cik muļķīgi...

Cik naivi...

Cik niecīgi...

ak cik tomēr priecīgi...

cik muļķīgi bij mīlēt to kā nebija!

Cik naivi bij ticēt to ,ak kādreiz būs!

Cik niecīgas bij lietas kurām pieķēros

Cik priecīgi ,ak mīlēt vēl spēju!

Cilvēks....

Lai cik ar ļoti mainījies...

To mēr mēs viņu atpazīsim

pēc mūsu agrāko sitienu pēdām ...

un atstājot dunci mugurā mēs aizejam ...

aizejam un pametam viņu..

Pametam ļaujot ticēt ,ka bijām īsti!

Cik muļķīgi un lieki bij sagādāt prieku tam ,kuram šo prieku atkal ātri atņēmām....

Cik muļķīgi bij ticēt brīnumam,jo brīnumi ir tikai pasakās un stāstos ar laimīgām beigām-dzīvē laimīgu beigu nav!

CIk muļķīgi bij tam ticēt!