Nesen biju izbraucis dabā,tā mani apbūra.Es nogūlos zālīte un iegrimu domās.Viss ap mani mainijās.Es pamanīju skudru,kura nesa smilgu,kas bija daudzkārt lielāka par viņu,zāli,kura vēja līgojās tik liegi,citus kukaiņus,kas veica savus darbus un tas mani uzveda uz domu,kapēc mēs ikdienā nepamanam sīkumus?No sīkumiem taču viss sākas!Pavirši padarīti darbi,neuzmanīga attieksme pret otro cilvēku,neizteiktie mīļie vārdi,rupjības,u.t.t.Mēs tā esam iegrimuši šajā ātrajā dzīves skrējienā,ka nemanam sīkumus,kuri lielāko ties veido mūsu dzīvi.
Noskatoties filmas Ipman1;2 es apjautu cik liela nozīme ir mieram un apkārtējās vides uztverei.šis miers ir jābūt visiem.Ir jāpamana sīkumus un jāpievērš tam vislielāko izmanību!
Atslegas vārdi: psiholoģija4809
Lielas lietas nemaz netiek uzticētas ja netiek galā ar "mazajām",bet Dievam sīkumu nav. Vispār pavirši padarītie darbi,paviršas attiecības un rupjības jau sen vairs nav "sīkumi".
Pelni jau tagad reģistrējies, nenožēlosi!
Dari ko darīdams,apdomā galu,tad arī nenokļūdīsies. Papīrs atļauj visu,bet vai dzīvē tāds esi?!
..ir pazudušas dzīves pamatvērtības, esam jau tik tālu aizgājuši no nerakstītajiem dabas likumiem.!!.cilvēks jau jūtās tik varens savā materiālajā pasaulē, ka aizmirst..ka tā ir kā ziepju burbulis, kurš katru brīdi var pārsprāgt...un pāri nepaliks nekas...!..
Tas nozīmē - pilsētniekiem vairāk jāpievēršas dabai, es šos, saucamos sīkumus, redzu caurām dienām
Nu re ! ...tu jau sac runat par harmoniju ....tas jauki jo gut harmoniju nozie sakartot sevi iekseji un ari harmonizet savu vidi apkart un macities nesteigties un dzivi uztvert ar visu ko ta sniedz ....zinot ka vis ir relativs un jatver katra diena ....runajot par so fisu man atmina acsaucas kada filma ,, pedejais samuraijs ,,