Ja man būtu spārni, es aizlidotu.
Tālu projām no ikdienas smagās,
Tālu prom no ļautiņiem ļauniem.
Tik tālu projām no skauģiem un meļiem,
Tik tālu prom...
Tik tālu,ka mani neatrod neviens.
Tik tālu, lai liekulība un meli mani aizmirst
Un vecās dusmas vējā gaist.
Tik vajadzīgi spārni man,
Un mani nebūtībā sauks
Un, vienīgais,kas paliks,
Būs manas atmiņas....
Tik mazi,balti spārniņi
Var darīt brīnumu!
Tie mani aiznes tālumā
Kā pūku-vieglu,vieglu.
Tas tālums-mana sapņu zeme
Kur svešu ļaužu nav,
JO svešākie no ļaudīm šiem,
Ir mani draugi,radi...
Tie nava ļauni,
Tie nava nikni,
Tik skaudība un meli,
Tos vienmēr nomākuši....
TIK VIENI MAZI,BALTI SPĀRNI
IR VAJADZĪGI MAN!!!!