Nu jums, kungi, te tāda divdomīga atbalstīšana
Viss nāk un aiziet tālumā, protams, ja neatskatīsies atpakaļ  

Pīlādži jau sarkani,
Rītos dažeiz miglaini.
Tas viss,tas viss,tik tāpēc ir,
Ka rudenim jau labi ir.

Visas puķes noziedēja,
kamēr vista olas dēja.
Skolēniem jau skolot sāka,
Nu tiek pārbaudīta māka.

Skolēniem ir lieli prieki,
Nu ir jāpērk visi nieki.
Vecākiem ir lielas raudas,
Jāmeklē tiem makā naudas.
Ko juti, Čak,
Kad rakstiji par logu,
Kas savas asaras tur
Miglā lej un lej.
Ko juti, Čak,
Kad rūgto šņabja ogu
Tik negausīgi baudot lētā dzertuvē...

Vai mīlestība tā?
Vai sāpes,
Kas griezās tevī klusi elsojot,
Kas lēni līda čukstot: ”Sāpēs, sāpēs,
Par maz ir baltās krāsas dzīves paletei”.
Kas trieca tevi, dzina slāpēs,
Kad gribējās vai uzspļaut pasaulei...
Līdz savu nolemtību, trakais, trakais,
Tu mēģināji dāvāt pudelei...