..........iemācīties sarunāties ar dabu, ieklausīties burvīgajās mūzikas skaņās, atšķirt sava bērna raudas no pārējam......Tu nekad nejautāsi - kas ir Laime, Vientulība, Mīlestība.
Necenties salikt punktiņus uz visiem i, kādā secībā tu to visu izbaudīsi, tas nav svarīgi, galvenais pieņemt visu pašsaprotami
Atslegas vārdi: atrast sevi.0
Un kā vēl, frēzija nav!!!!!!!
No a līdz z.
Un- ir tik traki, ka attopies drusku tā kā par vēlu, ka viss, saproti- VISS!!!!!- šajā pasaulē domāts arī tev!!!!
Bet- es taču laikam attapos- un arī tas nav maz, man domāt..
Galvenais- atkal neaizvērties.
Un- daba- tā ir..tā lietiņa, kas ir..pati no sevis..vienmēr..dodoša..
Jā, Ingrīda, ja būvējam, tātad arī zinām to sastāvu
Labi uzrakstīji.
Un vēl- gribas piebilst- ATĻAUT SEV TO VISU PIEŅEMT!!!!!!
Jo-
zinu, atkārtošos- visi aizsprosti..mūšu pašu sabūvēti..
melisa musa, skaisti vārdi, paldies
Šis tekstiņš man radās, kad ielūkojos amigosā, nu neizteikšos rupji, ka noriebies, bet kaut kas līdzīgs, atkal: kas ir laime, nelaime, mīlestība, vientulība utt., varbūt, ka tas tiek jautāts tikai jautājuma pēc, lai ievirzīties sarunās..........vai tik tiešām ir vēl tādi nezinīši tāpēc arī uztriepu mazu padomiņu savādāk jau pliekani sāk palikt
Daba nomierina - ielaiž Tavās satumsušajās acīs saulstariņu un tumsa atkāpjas , sarkana kļavlapa noplanē klēpī - kā sveiciens no aizgājušā ..., viss plūst un mainās , arī rudens trakais ugunskurs drīz noplaks un zudīs ...samierinies ...un gaidi pavasari , tas nāks ...un Tu atdzimsi dzīvei ...
Video man neņem bet vāri labi.
Vasilijs Pljehovs, protams ! Kā nu kuram mums tas garīgums izpaužas
Audzetu ABOLUS-zobu higiena-caurejas lidzeklis-narkozes lidzeklis-antiseptisks lidzeklis-pretodu-pretercu lidzeklis...