Es gribu..
Es gribu aizbekt.
Aizbegt no visa.
es nevaru vairs izturet.
kad pat smaids,kļust māksligs.
Bet neviens,nesaprot..
Ists vai neists..
Es gribu aizbegt.
Aizbegt no visa.
Aizbegt no visiem.
Tur kur tu mani
nekad vairs neredzesi.
Tu zini kur tada vieta ir?
Es ari nē,bet es gribu.
Aizbegt no visa.
No tevis un tevis.
Jo man tik ļoti sāp.
Tik ļoti kad es nevaru izturet.
Es gribu lai vismaz
list lietus..
Zini kapēc?
jo tu neredzesi,kā es raudu.
Tu neredzesi,kā man sāp..
tad attceries,ko es gribu..
un kādreiz,tu man atgadinasi,
ja protams.
nebušu jau aizbegusi
.
VIŅŠ.
Katra diena bez tevis, ir neidzīvota.
Bet ir jāspēj tevi aizmirst.
Nedomāt par tevi.
Bet tas nau iespējams.
Tevi nevar aizmirst.
Tevi nevar satikt.
Tu tikai spēj mūs vērot.
Bet mēs tevi spējam tikai atcerēties..
Mēs tevi vairs nesatiksim.
Tikai tu redzēsi mūs.
Tu sajutīsi mūsu skumjas,laimi.
Bet mēs, tikai atcerēsimies tavu smaidu,asaras.
Piedzīvojumus kurs pārdzīvojām kopā.
Vienīgais ko spēju, ir tevi neaizmirst.
Atceries, tu vienmēr atradīsisies maza daļiņa no manis.
Tu vienmēr paliksi manās atmiņās.
Atslegas vārdi: dzejoļi.0