***
Kad slapjās ielās rudens auka
Kā dzirkstis kļavu lapas nes,
Par tavu rudenīgo laimi
Un savu mieru baidos es...
Iet meitene ar mārtiņrozēm ,
Zib laka kurpes spīdīgās,
Zem kājām lapas čaukst:-Jel neej!-
Bet neklausa tām spītīgā.
Iet meitene ar mārtiņrozēm,
Pūš auka palsā apmetnī,
Zem kājām asfalts dun:-Jel neej!-
Bet nesadzird to apmātā.
Iet meitene ar mārtiņrozēm,
Sīks lietus liepās čubinās,
Čukst lāses lūdzoši:-Jel neej!-
Bet viņu nepielabināt.
Iet meitene ar mārtiņrozēm,
Kā savā laikā gāju es,
Un slapjās ielās rudens auka
Kā dzirkstis kļavu lapas nes.
/Ārija Elksne/
Atslegas vārdi: atiecibas starp cilvēkiem0
Pašreiz brīnišķīgas mārtiņrozes dzeltenā krāsā lūkojas manī un nespēju novērst skatu no to burvīguma
iet meitene ar mārtiņrozēm....skaista dzeja.....lai arī tajā jūtama dramatiska likteņa nenovēršamība....tā es to sajūtu