Par to kā vajadzēja būt jau Tagad

10. okt 2010. 14:20


…naktstauriņu spārnos slēpjas
Dekādes vecs vakars;
Divas ēnas kopā vienā,
Kājās valsis, sirdī mīla

Pirksti drosmē notrīc aši,
Lūpām Viņas bija veltīts glāsts;
Skūpstu sniedzu viņai braši,
Sākās mūsu Mīlas stāsts

Piecstāveņu ēnās ieskauts,
Gaidu, pirkstos oranža gerbera,
Viņa logā pamāj mīļī

Pēc pastaigas gar jūras malu,
Viņas elpa manas krūtus silda;
Saulriets Vecāķos, kas skatīts,
Tagad smaržo viņas plaukstās

Plaukstās solījums gulstās,
Pirksti mūsu, sajūsmā kautrīgi trīc:
Gredzens pirkstā, acu kaktiņi notrīc –
Prieka asaras nu tūlīt dzimst!

…tās tik skaistas domas,
Par to, kā vajadzēja būt,
Būt jau Tagad…
Bet, tagad nav jau Nāve!
(smaidu beidzot patiesi)
Šis domas par īstenību taps,
Ja vien izdosies nosist mēslu mušas,
Kuras ar negatīvo enerģiju
man apkārt smirdinās


/dzejoļa autors Guntis Vāveris/

Atslegas vārdi: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (1)

Minka s. 10. okt 2010. 20:46

  Dzejā autoram, VĀVERES  PRĀTS un tev STULBUMS  GALVĀ, ja to ievietoji

Autorizācija

Ienākt