Ja jau visu darīšanu apzīmēt ar vārdu - upurēt- tad nekas īpaši labs nesanāks. Var darīt , ja gribi tā un to darīt, negaidot atpakaļ no otra pilnīgi neko- ne paldiesus, ne smaidus, ne tādu pat attieksmi. Jo tā ir katra personīgā izvēle- es tagad darīšu tā.Ja piekabinā klāt apzīmējumu - upurēt-, tas automātiski nostāda iesaistītos cilvēkus dažādos līmeņos, sākas spēlītes- kurš kuram , ko un cik, kurš dāsnāks, kurš devējs- kurš saņēmējs, un kā attiecīgi katram ir jāuzvedās pēc tam. Vai tas ir vajadzīgs, ja vēlamies normālas , foršas attiecības?

Vecāki, kas kautko ziedojuši savu bērnu labā, lai pēc tam to viņiem nepārmet, citādi tā vecāku mīlestība tāda savtīga sanāk. Ne jau dēļ tās ūdens glāzes vecumā pie gultas, mēs viņiem dzīvību dodam.

es jau ar saku - daba tukšumu nemīl.. kad no manām lauku mājām kaķītis aizgāja uz *leknākiem medījumu laukiem,* pēc pāris dienām pieklīda mazs kaķēns.. dziļi ticīgais cilvēk [mana kaimiņiene] teica, ka tas beigtais kaķis atsūtījis sev vietnieku..))..ppp

...........Ilgucīt...palasi visus ierakstus

Tad jau tas būs darījums ..., upuris vienmēr ir Nesavtīgs!

..........un saņemt pretī kaut vissirsnīgāko-"PALDIES"-un tas būs mīļāk un labāk.

Tieši tā.

  Kas UPURĒ, tas ZINA,KO DARA

Tikai neaizmirstiet vienu ,ir dažādaki cilvēki ,citiem pilnīgi vienalg ,kas notiek ar apkartejiem un pat ar tuviem cilvekiem.Katra gadījumā tas atkarīgs no cilveka,un varu pat teikt ,ka arī no tā kā vecāki audzinajuši .Un vai vajag vienmēr ko saņemt pretīm??????????????/

Jā,pilnīgi pareizi-un vislabāk ka to dara NO TĪRAS SIRDS.

Tas kurš kautko ziedo, vai upurē par to nedomā, jo dara to savas pārliecības dēl.

Pirms ziedot-uzupurēt,vispirms vajadzētu uzzināt,ko tad īsti cilvēkam vajag!-savādāk ir iespēja nonākt muļķīgā stāvoklī-kā tas bieži notiek ar vecākiem,kuri kaut ko ziedojuši savu bērnu dēļ.

Nu tad neko...:)

-labdarība nav mana stiprā puse-tāpēc to labāk nolikt maliņā un nejaukt kopā...

Nav jau tikai mīlestība pret sievieti..... ir pret bēniem un pasaki ka to dēļ mēs neziedotu savu nieri vai aknu, pat sirdi.... nedomājot kas ar mums būs, vai pret dzimteni... gāja un iesim karot par to nedomājot ka iesim vai neoiesim bojā..... Tā ir upurēšanās, bet ja es kādam no visas sirds vēlu labu un daru vinasm labu, tā ir labdarība.

..........nevajag visās lietās vienmēr jaukt iekšā Mīlestību.Acīmredzot-cilvēki tikai kad mīl ir pārsvarā gatavi-dēļ otra uzupurēties !!!!!!!!!!-bet vai visi tā domā
Kāds fenomens?
Bet protams-Mīlestība arī dara savu.....

Tas saucas labdarība ne upurēšanās. Upurējas vienmēr augstāku mērķu vārdā, tā ir mīlestība vai kas cits...

Vienkārši-Tu otram-kādam gribi izdarīt labu !!!-ļoti elementāri...........

Cilvēciski upurēt... Tas ir kā?

-bet kur tad paliek cilvēciskais faktors........