Kaut varētu tagad aizmigt
Un pamosties pavasarī!
Nebūtu jāgādā zeķes un cimdi,
Nebūtu jābaidās saslimt ar gripu,
Nemocītu ne iesnas, ne klepus,
Ne ziemas grūtsirdība.
Kaut varētu tagad aizmigt
Un sapņot saldi, saldi
Par palu laiku, par pūpolu laiku,
Par ievziedu bārkstīm baltām,
Par lakstīgalām,
Kas dzied bezgala.
Kaut varētu tagad aizmigt!
Un pamosties pavasarī!
Un tūdaļ ar basām kājām
Uz pļavu pēc purenēm skriet,
Un saules un prieka pielietā māja
Tad būtu vien sapņa turpinājums.
Atslegas vārdi: Daba.67
Varbūt kāds atlīdīs blakus pasildīties......
Jā, un varbūt palaist garām savas dzīves lielāko iespēju? Nē, dzīve nav tik gara, lai to vēl izniekotu tik ilgstošā gulēšanā, tā ir jābauda visos laika apstākļos.
...aizmigt kā lācenītei.....
..aizmigt.. kamoliņā sarāvusies, ceļgali pie zoda, lai- siltāk kaut drusku, un- pamosties..karstai
Gribētu????
Laikam.....gribas arī to laiku, kad mani sasilda..un..sasildu es.