Jau simtiem jūdžu nobraucis mans auto,
Jau motors rēc un riepas viegli čīkst,
Un man vienalga - diena ir vai vakars,
Tik tevi satikt gribu, lūst vai plīst.
Un man vienalga – diena ir vai vakars,
Tik tevi satikt gribu, lūst vai plīst.

Bet beidzot mājas tālumā es redzu
Un jumtus sārtos, stārķi skurstenī.
Man motors rēc un pedālis aiziet grīdā,
Sirds lēkā man kā putniņš būrītī.
Man motors rēc un pedālis aiziet grīdā,
Sirds lēkā man kā putniņš būrītī.

Jau ceļmalā stāv mierā nolikts autiņš,
Jau veru durvis, ārā lecu es,
Un redzu – tu man pretim steidz tik daiļa,
Skaistākas nav citas meitenes.
Un redzu – tu man pretim steidz tik daiļa,
Skaistākas nav citas meitenes.

Es skauju tevi cieši, mana mīļā,
Un tavas acis saka: „Nāc man līdz,”
Es pieploku pie tavām lūpām miklām
Un skaidri zinu – laimīgs būšu es.
Es pieploku pie tavām lūpām miklām
Un skaidri zinu – laimīgs būšu es.

Ir jau nakts jau garām,
Viss, kas bijis, bijis,
Jau motors rēc un riepas viegli čīkst,
Un man vienalga - diena ir vai vakars,
Tik tevi satikt gribu, lūst vai plīst,
Un man vienalga - diena ir vai vakars,
Tik tevi satikt gribu, lūst vai plīst,
Tik tevi satikt gribu, lūst vai plīst,
Tik tevi satikt gribu, lūst vai plīst!...