Vienmēr būs kāds, kas mācēs teikt,
Kā labāk dzīvot, ko labu veikt,
Ko domāt, kā elpot, kāpēc un ar ko,
Kāda vērīga acs allaž uzlūko....
Bet es eju pa ceļu, pie sevis smejot.
Man priecīgs prāts, un es gribu dejot.
Es eju kur gribu – pa kreisi, pa labi,
Līst rudens lietus un man ir labi.
Tā vienkārši labi, gaiši un viegli ,
Un laužas uz āru priecīgi smiekli.
Es rudeni svinu, man nav kur steigt,
Un man vienalga, ko kurš grib teikt...
/Regina Andersone/
Sveiciens pēdējās oktobra dienās!! Laiks nes pretī pavasarim!!!
Atslegas vārdi: Un arī par mīlestību0
Jā, vienmēr būs kāds pamācīt......bet es zinu pati kā man būs labāk.........
Skaista dziesmiņa atvadas manam oktobrim
Vienkārši un labi!
Sveiks lai dzīvo,gāidīsim nu tik Ziemassvētkus.
Visu vasaru gaidīju, gaidīju lietu,
Zeme sabira pelnos bet sirds,
Sirds kādā dienvidū sadega melna
Un tagad kā ogle tā ir.
Tagad kā ogle tā dedzina mani,
Kad sēžu zem lapkriša sērīgās šalts;
Nē, nejau tādu es gaidīju lietu!
Lien dvēselē rudens kā auns.
Sirds mana dienvidū sadega melna,
Un tagad kā ogle tā ir...
Lien dvēselē rudens kā auns.
Lien dvēselē rudens ar raibajām lapām
Un saka,lai ņemu kamēr vēl var;
Varētu paņemt, lai grāmatas vidū
Tās mūžīgo miegu tad rod.
Bet ko man iesākt pašam ar sevi,
Kur gan sirdi kā ogli lai liek?
Ielikšu grāmatā aizdegsies lapas...
Tad labāk, lai rudenim tiek...