Martiņa Freimaņa dzejolis

4. nov 2010. 22:07

Sapņu pārdevējs
    
Izbārstīti vārdi mākoņos
Pārvērš sirdis baltos baložos.
Mans sapņu pārdevēj,
Vēl neaizej!
Ņem no manis visu –
Man nav žēl,
Pat ja tev man sapņot jāpavēl.

Mans sapņu pārdevēj,
Tu spēj
Mūs izbārstīt un salasīt
Kā pērles atvarā.
Nāc, iemāci, kā neaizmigt
Zem zvaigznēm vakarā!

Durvis atver sapņu trolejbuss.
Iekšā klauni tirgo asaras.
Mans sapņu pārdevēj,
Vēl neaizej!
Paņem rokās visu, kas man ir,
Pārvērt naktis baltos putekļos.

Mans sapņu pārdevēj,
Tu spēj
Mūs izbārstīt,
Mūs izbārstīt
Un salasīt
Kā pērles atvarā.
Nāc, iemāci,
Nāc, iemāci,
Kā neaizmigt
Zem zvaigznēm vakarā,

Mūs izbārstīt,
Mūs izbārstīt,
Mūs izbārstīt
Un salasīt
Kā pērles atvarā.
Nāc, iemāci,
Mans sapņu pārdevēj,
Kā neaizmigt
Zem zvaigznēm vakarā!

Mans sapņu pārdevēj,
Sapņu pārdevēj!

Atslegas vārdi: sapņi- milestiba0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (1)

Dzēsts profils 4. nov 2010. 22:23

Skaisti jau skaisti.

Autorizācija

Ienākt