Cik patiesi esam savā attieksmē un citu novērtējumā,vai nevādāmies pēc tā,ko gribam ieraudzīt,vai vērtējums nav virspusējs,vadoties tikai no simpātijām,antipātijām,vai arī tā,ko spējam un protam ieraudzīt caur savu dzīves vērtību filozofijas prizmu?Kapēc nevaram mēģināt kaut drusku dziļāk ielūkoties cilvēka dvēseles dzīļu atspulgos ,mēģinot saprast un izprast viņu,kāpēc viņš ir tieši tāds un ne savādāks,kāpēc mēs necienam otra tiesības būt tādam,kāds ir?Vai mūsu ego labsajūta ir tas,kas liek mums rīkoties tā,kā rīkojamies?
Tik daudz jautājumu būtībā par vienu...kādi esam ..:)
Atslegas vārdi: doma23287, dzīve..attiecības0
Esam tadi kadi esam mes Latviesi Citas valstis ir daudz radikalaku ideju piekriteji !!
Varam, protams, varam izprast...bet mēs gribam arī paši būt izprasti, vai tad ne ja visu laiku to vien tik dari kā izproti, saproti, pieņem un atbalsti, gluži nemanot aproc pats savus dvēseļu atspulgus
Patiesība nav ne manī, ne tevī.
Patiesība ir ap mums.
Patiesība ir visstiprākā.
Un uzveic katrus maldus.
Mēs nevaram patiesību ignorēt -
tā sevi īsteno, jo ir patiesība!
Ruta Ziemele
Nesarežģīsim vienkāršo, vienkārši pieņemsim.
tiki mēs vēlamies
Jā,tur jau tā sāpe,ka vieglāk un ērtāk pašiem,jo esošais var izrādīties pavism savādāks,kā vēlamais...un nereti varbūt pat pārāks par pašu ..;)
piekrītu Alise..:)paldies,par viedokli
..tā taču ir vieglāk...nu tā virspusēji...!..Tā nav necieņa pret otra tiesībām būt pašam...jo būt pašam neviens nevar otram aizliegt.!!!!..šī neielūkošanās otrā..tas ir zināmā mērā slinkums, zināmā mērā neuzticēšanās...zināmā mērā bailes...!