Vēl vasara, bet gaisā rudens smarža
Tā viegli, viegli dārziem pāri slīd
Briest āboli, jau plūmēm sārti vaigi
Un ziedu dārzs deg mārtiņrožu ugunīs.

Vēl dārzā jūtu saldu rožu smaržu
Un, ķirsī pakāpusies, saldā mīlestība tvīkst.
Griež padebešos stārķi atvadvalšus,
Jo līdz ar vasaru tiem arī jāaiziet.

Vēl mani priecē balta hortenzija,
Kas visu vasaru kā sniegkupena zied,
Un saules pielietajās rudbekijās
Šad tad vēl atnāk medusbite ciemoties.

Drīz aizies vasara, bet vēl lai mazliet zied tā,
Tad rudens plaši vārtus atdarīs.
Tas lieliem soļiem manā dārzā ienāks
Un nemaz neprasīs, vai viņš to drīkst.

(Silva)