Es šodien stāstīšu par savu laimes zemi,
Kur putnu spārnos sārtas zvaigznes krīt,
Kur zaļām nārām purpurzilos viļņos
Zvīņu astes pretī saulei spīd.

Tur balti mākoņi ar apzeltītām malām
Un sapņu zirgi padebešos skrien,
Pat brūnais gliemezis ar spožu pili plecos
Pa gaišiem ceļiem netraucēti lien

Tur nekad neklusē par mīlestību kautri,
Pat baltie gulbji kaklus kopā vij,
Un ozoli uz savām zarotajām rokām
Ar paeglītēm gredzentiņus mij.

Tā zeme savāda, jo piepildās ko vēlies-
Kaut rožu kalnu - tas tiks tūlīt dots,
Bez ērkšķiem durstīgiem un reibinošu smaržu,
Pat princesei to saņemt būtu gods...

Tur ziedi nevītīs un neapklusīs putni
Un sirdij vienmēr mīlēt atļauts būs,
Pat zvaigznītes un mazās sniega pārslas
Par draudzenēm uz mūžu atkal kļūs.

Vien manā zemē laumiņas un rūķi
Prot jautru deju sniegputenī griezt,
Bet jau pēc mirkļa vasrīgā priekā
Zaļā pļavā pīpeņziedus sviest.

Šodien paņemšu aiz rokas arī Tevi,
Uz sapņu zemi aizvedīšu līdz,
Vien notici un savu sapni radi,
Un Laimes zemē atausīs Tev rīts!

Autors nezināms.