Maza balta sarmas zvaigzne...

Maza balta ledus sarma - maza balta sarmas zvaigzne,
Ik stiebriņu apkampusi, ik zariņu iekļāvusi,
Baltā  glāstā katru ievijusi,
Ziemas prieku ieskāvusi...

Ak! – Tu tak mēness gaismā  staro koši,
Prieka acīm negaidīti, atmirgo ik zibsnī...
Katra sirdī dimantus iesijā un saules staros vizuļo...
Un baltā pasaku sapnī BALTU  ziemu uzglezno...

Sarma! - Tu joprojām balta sniegpārsliņu nebēdne,
Tu sala draudzene, tu negaidīti uzziedi,
Un kā angliete, aizejot pat čaviņas nepasaki,
Ņem un ziemas baltumā citos sniegos nozūdi....

Mazā baltā ledus sarma, - krīt no zara kāda,
Tavus matus, tavu vaigu noglāstot,  briljantos  nobārstot ...
Un par siltu lietus lāsi topot,
Pāri tavam vaigam noslido, nozūdot  kā nebijusi,
Bet Tevi! -  par romantisku būtni pārvērtusi...